Kas ir bīstamais mēris, ar kuru inficējušies vairāki cilvēki Ķīnā?

BBC vēstī, ka Bajnnūras pilsētā kādam ganam konstatēts buboņu mēris, tāpēc viņš ievietots karantīnā, un pacienta stāvoklis ir stabils.

Amatpersonas izsludinājušas trešo brīdināšanas līmeni četru pakāpju sistēmā, kas paredz aizliegumu medīt un ēst tos dzīvniekus, kas varētu būt mēra nēsātāji.

Jānorāda, ka dažas dienas iepriekš Iekšējā Mongolijā ar pneimonisko mēri inficējās vēl divi cilvēki – vīrietis un sieviete, kura šobrīd ir kritiskā stāvoklī.

Kas ir šis mēris un no kurienes tas nāk?

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija liecina, ka mēra ierosinātājs ir baktērija Yersinia pestis, kas pieder Enterobacteriaceae dzimtai un tā ir nekustīga, īsa, galos noapaļota, vidū paplašināta, fakultatīvi aeroba nūjiņa. Šīs baktērijas neveido sporas. Y.pestis baktēriju izturība vidē ir atkarīga no vides faktoru ietekmes, to dzīves ilgums pieaug, samazinoties vides temperatūrai. Augsnē tās var izdzīvot līdz 11 mēnešiem, ūdenī, uz pārtikas produktiem un sadzīves priekšmetiem Y.pestis saglabā dzīvotspēju līdz 3 mēnešiem. Tās iznīcina tieši saules stari un sausums. Mēra baktērijas spēj ierosināt saslimšanu daudzām siltasiņu dzīvnieku sugām un cilvēkiem, un to augstā invazivitāte izskaidrojama ar spēju izstrādāt neirotropas un nekrotizējošas darbības toksīnus, kā arī fermentus.

Simptomi

Mērim izšķir vairākas klīniskās formas. Visbiežāk konstatēta salīdzinoši vieglākā - buboņu forma, kad tiek skarti reģionālie limfmezgli. Daudz retāk - septiskā (smagākā) forma, kas ir terminālā fāze visām formām, kā arī ļoti smagā latentā mēra plaušu forma. Ļoti retos gadījumos iespējama mēra apslēptā (pestis minor) un ādas forma.

Mēra plaušu forma ir smagākā un retāk sastopamā mēra forma un tās inkubācijas periods ir 1-6 dienas. Plaušu forma ir vai nu buboņu un septiskās formas komplikācija, vai primāra respiratora infekcija, kuru iegūst ieelpojot infekcijas ierosinātāju aerosolizētā veidā. Slimība sākas akūti, ar augstu temperatūru, galvassāpēm, sāpēm muskuļos, vemšanu, caureju, centrālās nervu sistēmas traucējumiem u.c. Vēlāk, attīstoties pneimonijas formai, pievienojas sāpes krūtīs, klepus, aizdusa, respiratora nepietiekamība un septiskais šoks.

Letalitāte bez antibiotiku terapijas sasniedz 100% 2-3 dienu laikā, ārstējot – līdz 10%, atkarībā no ārstēšanas savlaicīguma.

Mēra buboņu forma ir visbiežāk sastopamā, no inficētas blusas kodiena iegūtā infekcijas forma. Tās inkubācijas periods ir 2-8 dienas. Slimībai raksturīgs pēkšņs sākums, drudzis ar augstu ķermeņa temperatūru, galvassāpes, nelabums, vemšana, nespēks. 6-8 stundu laikā attīstās sāpīgs bubonis aksilārajos un cervikālajos limfmezglos. Iespējamās komplikācijas – primāra vai sekundāra septicēmija, sekundāra pneimonija, meningīts. Letalitāte – 60% neārstējot, bet ar antibiotiku terapiju - līdz 5%.

Mēra septiskajai formai (ierosinātājam nokļūstot asinīs) raksturīgs septiskais šoks, intravaskulāra koagulācija, gangrēna ekstremitāšu galos, meningīts. Neārstējot letalitāte sasniedz 100%.

Mēra ierosinātāju rezervuārs dabā ir aptuveni 200 grauzēju sugas, tomēr galvenie baktēriju nēsātāji ir žurkas, susliki, murkšķi, smilšu peles, strupastes. Mēra dabas perēkļi, kas saistīti ar savvaļas grauzējiem un to ektoparazītiem, eksistē visos pasaules kontinentos (izņemot Austrāliju) stepju, pustuksnešu un tuksnešu zonās. Mēra ierosinātāja specifiskie pārnesēji ir blusas.

Inficēties ar mēri iespējams:

piesūcoties inficētai blusai;

tieša kontakta ceļā ar slimu vai mirušu dzīvnieku vai cilvēku audu šķidrumiem;

ar inficēto dzīvnieku respiratoriem sekrētiem mēra plaušu formas gadījumā;

neievērojot piesardzības pasākumus laboratorijā vai ārstniecības iestādē;

saskaroties ar slimnieku kontaminētiem priekšmetiem vai drēbēm (inhalācijas ceļā).

Kā mēra infekcijas avoti epidemioloģiski visbīstamākie ir slimnieki ar plaušu un septisko mēra formu, vismazāk bīstamie - ar buboņu mēra formu.