Šajā valstī valdība lēmusi Covid-19 pandēmiju paturēt noslēpumā no teju miljons iedzīvotājiem
foto: REUTERS/SCANPIX
Pasaulē

Šajā valstī valdība lēmusi Covid-19 pandēmiju paturēt noslēpumā no teju miljons iedzīvotājiem

Jauns.lv

Saskaņā ar cilvēktiesību aizsardzības organizāciju teikto, simtiem tūkstoši cilvēku, kuri dzīvo Mjanmas rietumos, iespējams, neko pat nenojauš par pasaulē valdošo Covid-19 pandēmiju, jo viņiem jau gada garumā ir atslēgts internets.

Šajā valstī valdība lēmusi Covid-19 pandēmiju patu...

Pagājušā gada jūnijā Mjanmas valdība slēgusi piekļuvi internetam deviņos valsts rietumu daļas apgabalos, ņemot vērā bažas, ka tas tiek izmantots, lai organizētu sadursmes starp Mjanmas militāristiem un nemierniekiem.

Vienā no deviņiem apgabaliem šī gada maijā internets atjaunots tomēr astoņos apgabalos tas joprojām ir atslēgts. Kopējais iedzīvotāju skaits bez interneta palikušajās vietās sastāda aptuveni 800 000.

foto: AFP/Scanpix
Rohindžu bēgļu nometne
Rohindžu bēgļu nometne

Cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Human Rights Watch un Amnesty International" stāsta, ka šī interneta piekļuves atslēgšana gada garumā liedz iedzīvotājiem ne tikai ziņot par cilvēktiesību pārkāpumiem, bet arī liedz viņiem uzzināt informāciju par pasaulē izsludināto pandēmiju un sabiedrības veselības kampaņām.

Mjanmas Veselības ministrijas dati liecina, ka Mjanmā, kur dzīvo vairāk nekā 50 miljoni iedzīvotāju, oficiāli reģistrēti 292 pozitīvi Covid-19 gadījumi. Kopumā valstī veikti vairāk nekā 64 tūkstoši testu. Seši saslimušie miruši.

foto: REUTERS/SCANPIX
Rohindžu sieviete, kas pārbēgusi uz Bangladešu
Rohindžu sieviete, kas pārbēgusi uz Bangladešu

Vairāki infekcijas gadījumi atklāti arī Rakhainas pavalstī, kur pārpildītās nometnēs dzīvo aptuveni 100 000 rohindžu musulmaņu. ANO inspektori paziņojuši, ka Mjanmā palikušie 600 000 rohindžu joprojām saskaras ar nopietnu genocīda risku.

Rohindži sāka masveidā bēgt no Mjanmas 2017.gadā, kad armija Rakhainas pavalstī uzsāka kampaņu pret rohindžu musulmaņu nemierniekiem. ANO šo kampaņu raksturo kā "etnisko tīrīšanu", bet Mjanma apgalvo, ka militārā kampaņa Rakhainas pavalstī bija leģitīma reakcija uz nemiernieku uzbrukumiem reģionā un noliedz apsūdzības etniskajā tīrīšanā. Kopš interneta atslēgšanas civiliedzīvotāju nāves gadījumu skaits esot pieaudzis, jo viņiem liegta tiešsaistes informācija.

Mjanmas parlamenta deputāts Htūts Mejs stāsta, ka vietējie Rakhainas štatā un arī blakus esošajā Činā neko par pandēmiju nezina. "Kad es jautāju cilvēkiem šajos apgabalos, vai viņi zina par Covid-19, man jau no sākuma viņiem ir jāizskaidro globālā pandēmija," viņš stāsta. "Man viņiem jāpaskaidro, kas ir sociālā distancēšanās un kā praktizēt pareizu roku higiēnu. Covid-19 dēļ es nevaru apceļot visas vietas, tāpēc spēju brīdināt tikai nelielu daudzumu cilvēku. Viņi nebaidās no Covid-19, jo viņi par to vienkārši nezina, daudz vairāk šobrīd viņus uztrauc nemieri."

Rohindžu krīze uzliesmoja 2017.gada 25.augustā, kad Mjanmas armija Rakhainas pavalstī sāka kampaņu pret rohindžu nemierniekiem, atbildot uz nemiernieku grupējuma uzbrukumu. Šī kampaņa pamudināja apmēram 740 000 rohindžu bēgt no Mjanmas uz Bangladešu, un drošības spēki tika apsūdzēti masveida izvarošanās un slepkavībās, kā arī tūkstošiem māju nodedzināšanā.