Čehijas pretizlūkošanas dienests slēdzis lietu par draudiem noindēt trīs Prāgas politiķus

Dienests norāda, ka viens Krievijas diplomāts uzrakstījis par otru diplomātu nepamatotu ziņojumu, un abi jau izraidīti no valsts.

Kā teikts dienesta paziņojumā, notikušajā ir grūti noticēt un tas izskatās absurdi. Tomēr tas ir "ir parasts un skumjš stāsts par naidīgumu un skaudību starp diviem Krievijas vēstniecības darbiniekiem". Viens no viņiem nosūtījis pretizlūkošanas dienestam anonīmu vēstuli, lai nodarītu savam kolēģim nopietnu kaitējumu.

Dienests norāda, ka daļa krievu diplomāta ziņojuma bija "pārbaudāma, patiesa un precīza". "Neviens drošības dienests pasaulē šādu informāciju nevar izmest atkritumu grozā un riskēt kaitēt vai laupīt dzīvību nevainīgiem cilvēkiem, ja tās saturs tiks apstiprināts," teikts paziņojumā. "Tā kā nebija iespēju riskēt. Diemžēl, Krievijas specdienestu arsenālā ir pat slepkavības."

Neskatoties uz to, ka notikušais nokļuvis medijos, dienestam izdevies īsā laikā atklāt, aprakstīt un dokumentēt notikušo Krievijas vēstniecībā, norāda dienests.

Laikraksts "Respekt" aprīlī citēja avotus drošības spēkos sakām, ka Krievijas pilsonis ar diplomātisko pasi ieradies Prāgā un viņam līdzi bijis rīcins - nāvējoša inde, kas var tikt izmantota kā bioloģiskais ierocis.

Ap to laiku trīs Prāgas politiķiem, kuru lēmumi bija sadusmojuši Maskavu, tika nodrošināta pastiprināta policijas apsardze.

Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve aprīlī sacīja, ka "Respekt" ziņotais par plānoto indēšanu ir dezinformācija un "slimas fantāzijas".

Viens no trim politiķiem, kas bija minēts kā mērķis izdomātajā uzbrukumā, ir Ondržejs Kolaržs, kurš atbalstīja padomju maršala Ivana Koņeva pieminekļa demontēšanu Prāgā.

Kamēr Krievijā Koņevs tiek uzskatīts par varoni, čehu acīs viņš simbolizē komunistiskā režīma uzspiešanu Austrumeiropai pēc Otrā pasaules kara.

Vēl viens izdomātā uzbrukuma mērķis bija Prāgas mērs Zdeneks Hržibs, kurš pieņēma lēmumu par Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova vārda piešķiršanu Prāgas laukumam, kurā atrodas Krievijas vēstniecība.

Trešais šķietamais mērķis bija politiķis Pāvels Novotnijs, kura pārstāvētajā Prāgas rajonā tika ierīkots memoriāls Otrā pasaules kara ģenerāļa Andreja Vlasova armijas karavīriem.

Vlasova komandētās Krievijas atbrīvošanas armijas (ROA) loma raisa pretrunīgus vērtējumus. Otrā pasaules kara laikā pamatā no bijušajiem padomju karavīriem izveidotā ROA kopā ar Vācijas karaspēku karoja pret Sarkano armiju.

1945.gada maija sākumā Vlasova armija devās palīgā čehiem, kas bija sākuši sacelšanos pret Vācijas okupācijas varu, paglābjot pilsētu no iznīcināšanas.