Vācijas parlaments apstiprina patvēruma politikas reformas

No 630 Bundestāga deputātiem par likumprojektu, kuru asi kritizē opozīcija un bēgļu organizācijas, balsoja 475, kamēr 68 to noraidīja, bet 57 likumdevēji balsojumā atturējās.

Likumprojekts paredz arī aktivizēt patvēruma meklētāju integrācijas pasākumus.

Noslēdzot debates pirms balsojuma, iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs uzsvēta, ka reforma ir federālās valdības un federālo zemju valdību kopīgu pūliņu rezultāts.

Viņš norādīja, ka tā ir vērienīgākā patvēruma politikas reforma kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem.

Tomēr iekšlietu ministrs atteicās izteikt jaunas prognozes par šogad sagaidāmo patvēruma meklētāju skaitu, kā arī noteikt maksimālo valstī ielaižamo bēgļu skaitu.

Saskaņā ar likumprojektu Albānija, Kosova un Melnkalne tiktu atzītas par "drošām izcelsmes valstīm", proti, ieceļotājiem no šīm valstīm, visticamāk, netiktu piešķirts patvērums.

Tas jau iepriekš ticis attiecināts uz pārējām bijušās Dienvidslāvijas kādreizējām sastāvdaļām.

Valdība iecerējusi arī pagarināt laiku, kuru patvēruma meklētāji pavada sākotnējās uzņemšanas centros, kā arī naudas vietā pēc iespējas izsniegt viņiem pirmās nepieciešamības preces.

Kā ziņo imigrācijas dienesta amatpersonas, ieceļotāji no Balkāniem dodas uz Vāciju cerībā saņemt naudu, pat ja zina, ka viņu pieprasījums pēc patvēruma, visticamāk, tiks noraidīts.

Valdība iecerējusi arī zināmos gadījumos ievērojami samazināt patvēruma meklētājiem sniegto palīdzību, bet pabalsti viņiem turpmāk tiks izmaksāti ne vairāk kā mēnesi uz priekšu.

Vienlaikus paredzēts, ka patvēruma meklētājiem, kam ir medicīniskā izglītība, būs ļauts strādāt uzņemšanas centros.

Likumprojekts paredz arī nodrošināt integrācijas kursus tiem ieceļotājiem, kuru pieprasījums pēc patvēruma, visdrīzāk, tiks apstiprināts, un samazināt birokrātiskos šķēršļus bēgļu centru celtniecībai.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātai - Bundesrātam.

LETA