Par Krievijas "anomāli zemo" mirstību no Covid-19 brīnās pat pasaulē. Kā viņiem tas izdodas?
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 11. maijā atcēla “nestrādāšanas” režīmu, tomēr to, kā tieši iziet no karantīnas reģionos, jālemj pašiem gubernatoriem, savu lēmumu balstot epidemioloģiskās situācijas datos. Krievijas vicepremjere Tatjana Goļikova sapulcē ar prezidentu tajā pašā dienā lepni paziņoja, ka mirstība no Covid-19 Krievijā ir 7,4 reizes zemāka nekā pasaulē, tomēr demogrāfi saka, ka tas nav pamats lepnumam, bet gan izmeklēšanai, ziņo portāls “Meduza”.
Dzīve Krievijā Covid-19 pandēmijas laikā 2020. gada aprīlī
Dzīve Krievijā pandēmijas laikā
Portāls norāda, ka Krievijas “anomāli zemo” mirstību no vīrusa apspriež arī ārvalstu prese, secinot, ka iemesls tam ir mirušo uzskaites metodika. “Meduza” raksta, ka tās korespondente ir izpētījusi – šī metodika ļauj ierēdņiem apzināti slēpt nāves gadījumu skaitu, lai piepušķotu statistiku reģionos.
Pirmās nesakritības statistikā pamanīja ārsti. Jegors (vārds mainīts) nolēma pastāstīt par situāciju, kad viņa slimnīcā, kas ir viens no Maskavas lielākajiem Covid-19 centriem, sāka pārpildīties morgs. “Administrācija paziņoja, ka tagad mirušo pacientu ķermeņus vajag steidzami [autopsijai] sūtīt uz Komunarku [slimnīcu],” viņš stāsta, norādot, ka tas bija pats spilgtākais melīgās statistikas apliecinājums. “Es apzināti kļūstu par šo melu līdzdalībnieku, lai arī mēs diagnozēs nemelojam: pat tad, ja mirušajam ir negatīvs tests, mēs, balstoties uz klīniskajiem un datortomogrāfijas datiem, godīgi slēdzienā rakstām kodu U07.2,” viņš stāsta.
Tajā rītā, kad Egors runāja ar korespondenti, viņa slimnīcā nomira pacients ar apstiprinātu koronavīrusa diagnozi. To, vai šī nāve tiks iekļauta Maskavas statistikā, ārsts nezina. “Nesakritības ar oficiālajiem skaitļiem es pamanīju trīs nedēļas pēc tam, kad uzsākām Covid-19 pacientu uzņemšanu. Vidēji vienas dežūras laikā mirst pusotrs manas nodaļas pacients. Ja man nomirst viens, tad valstī būtu jānomirst simtiem,” viņš lēš.
Arī citi ārsti ir pamanījuši līdzīgu ainu. Ķirurgs Aleksandrs Vaņukovs, kurš strādā 52. Maskavas slimnīcā, kas tagad ir pārprofilēta Covid-19 ārstēšanas vajadzībām, atklāj, ka aprīļa beigās sāka nesakrist skaitļi – viņa slimnīcā dienā nomira 10-20 pacienti, bet statistikā šie dati, kā šķiet ārstam, netika atainoti.
Arī mirušo radinieki pamanījuši dīvainības, saņemot izziņas par nāvi. “Nekur [izziņā] nebija teikts, ka manai mammai bija koronavīruss,” stāsta maskavietis Sergejs Kolomijevs.
To, ka nesakrīt skaitļi, pamanīja arī demogrāfi – viņus mulsina fakts, ka mirstība no koronavīrusa ir krietni zemāka nekā citās valstīs. “Jūs taču saprotat, ka mums nevar būt sešas reizes zemāka mirstība nekā citās valstīs? Mēs taču neuzskatām, ka Krievijā ir kaut kāda īpaša ģenētiska izcilība?” – saka demogrāfe Darja Alturina, norādot, ka pēc mediķu mirstības statistikas Maskava ir “jaunā Uhaņa”, un kopējai mirstībai būtu jābūt visai iespaidīgai.
Aprīļa sākumā Maskavas varasiestādes publicēja sākotnējos kopējās mirstības datus par aprīli, kur secināts, ka galvaspilsētā mēneša laikā kopā reģistrētas 11 846 cilvēku nāves, kas ir par 20% vairāk par šī mēneša vidējo rādītāju citos gados. Demogrāfi uzreiz paziņoja, ka pieaugums ir jaunā koronavīrusa sekas. Ja salīdzina ar 2019. gadu, tad šogad aprīlī nomira par 1800 cilvēkiem vairāk, bet oficiālajā statistikā tikai 658 cilvēki tiek uzskatīti kā miruši Covid-19 dēļ.
Avots Maskavas mērijā aģentūrai “Interfax” paskaidroja, ka Krievijā ārkārtīgi precīzi norāda nāves iemeslus, proti, 60% nāvju notika citu acīmredzamu iemeslu dēļ. Infekcija bija katalizators tam, ka ātri progresēja citu hronisku saslimšanu saasinājums. Līdzīga situācija esot arī citās valstīs, saka amatpersona.
Oficiālajos no Covid-19 mirušo sarakstos patiesi netiks iekļauti tie saslimušie, kurus ārstēja no infekcijas, bet tikai tie, kuriem autopsijā tiks atklāts: galvenais nāves iemesls ir tieši Covid-19. Autopsijas veicējs pēc apskates var izvēlēties variantus: “nāve no Covid-19” vai “nāve ar Covid-19”, kas nozīmē, ka par nāves iemeslu var tikt noteikta hroniska slimība, kuras saasinājumu izsauca Covid-19.
Demogrāfs Sergejs Timoņins skaidro: “Mums noteikumi ir krietni stingrāki nekā ASV, Itālijā un Lielbritānijā, kur pie Covid nāvēm tika pieskaitīti visi mirušie, kuriem laboratoriski vai klīniski tika apstiprināta diagnoze.”
Tiesu medicīnas eksperts Viktors Golovanovs kopš epidēmijas sākuma ne reizi nav varējis noteikt Covid-19 diagnozi – pagaidām “nāves iemesls nav noskaidrots” ir visiem mirušajiem koronavīrusa pacientiem, kurus speciālists izmeklēja. Turklāt visos gadījumos aina plaušās bija acīmredzama. “Es 28 gadus strādāju, bet tādas plaušas, tādu ainu – strutaini fibrozu pneimoniju, redzu pirmo reizi,” viņš saka. Tomēr lai noteiktu diagnozi, nākas gaidīt audu analīžu rezultātus. Tas jādara arī tiem mirušajiem, kuriem dzīves laikā bija saņemts pozitīvs Covid-19 tests. “Man nav tiesību uz dullo likt. Kad saņemu infektoloģisko slēdzienu, es arī uzlikšu koronavīrusu un nodošu šo papīru statistikas nodaļai,” šai kārtībai valstī piekrīt Golovanovs. Viņš saka, ka testi dzīves laikā ir viena lieta, bet parauga paņemšana dziļi no trahejas ir simtprocentīga atbilde – pozitīvs vai negatīvs.
Divas koronavīrusa nāves, kuras pētīja Golovanovs, statistikā vēl nav atainojušās. “Pagaidām mēs liekam “nāves iemesls nav noskaidrots”. Kad saņemsim histoloģijas un infektoloģijas [slēdzienus], tad arī uzrakstīsim nāves iemeslu, un pārsūtīsim,” viņš skaidro.
Dzīve Maskavā koronavīrusa pandēmijas laikā 2020. gada martā
Dzīve Maskavā koronavīrusa epidēmijas laikā
Vai dati nonāks statistikā?
Demogrāfs Timoņins saka – galu galā statistikā nonāk ne vairāk kā trešā daļa no kopējā “ar koronavīrusu” mirušo skaita. Precīzāku ainu redz medicīnas jomas ierēdņi, kuri saņem informāciju no visām slimnīcām. Viens no ierēdņiem izdevumam pastāstījis, ka it kā tiek plānota mirušo skaita pārskatīšana Maskavā, tomēr Veselības ministrijā uz “Meduza” jautājumu, vai šāda atkārtota nāves iemeslu pārskatīšana būs, neatbildēja.
Tomēr dīvainības nebeidzas
Portāls gan vēsta, ka visas statistikas dīvainības un nesakritības ar Krievijas birokrātiskajām lietām izskaidrot nevar. Tā uzskata demogrāfi. Galvenais iemesls var izrādīties nevis aprēķina metodes, bet gan tas, ka instrukcijas veicina apzinātu Covid-19 nāvju slēpšanu.
Kā “Meduza” atklāja vairāki avoti, kuri ir pietuvināti šim tematam, manipulācija ar skaitļiem parasti notiek tieši laikā, kad patologs nosaka diagnozi. “Stāstīja, ka epidēmijas sākumā bija rīkojums, ko saņēma [slimnīcas] patologu dienests, ka dienā pilsētā nedrīkst būt vairāk par pieciem ar Covid-19 saistītiem nāves gadījumiem. Tāpēc visiem, kuriem var, raksta “vēzis”, “infarkts” vai hroniska plaušu slimība," atklājis avots vienā no pārprofilētajām slimnīcām.
Valsts vadlīnijas patologiem ir uzrakstītas tā, lai dotu iespēju noslēpt no statistikas “koronavīrusa” diagnozi, secina “Meduza” pēc sarunas ar patologu no Stavropoles, kurš lūdza nenosaukt viņa vārdu. “Šīs instrukcijas atnāca tieši tad, kad bija pirmais Covid-19 nāves gadījums un Zairatjans [apgabala galvenais patologs] iznāca un paziņoja, ka “nāve iestājās pēc hronisku saslimšanu sarežģījumiem, nevis no koronavīrusa”. Un mēs tā nobijāmies: “Nu, kā saka Maskava, tā arī jādara. Nu, skaidrs”.”
28. aprīlī parādījās jauna Veselības ministrijas rekomendāciju versija, kas ļauj Covid-19 noteikt kā galveno nāves iemeslu, proti, vairs neslēpt, atklājis patologs no Stavropoles.
Tomēr maijā reģioni it kā saņēma vicepremjeres Tatjanas Goļikovas norādi reģistrēt koronavīrusu kā pneimoniju, “Meduzai” pastāstīja valdībai pietuvināts avots. Portāls vēsta, ka tam neizdevās rast pierādījumus, ka Covid-19 nāves gadījumu noklusēšana būtu federālā politika. Tomēr demogrāfi uzskata, ka uzkraut atbildību par to uz reģionu pleciem ir bīstami. “Protams, viņi baidās un ne vienmēr zina, kā viņiem rīkoties. Un kad ir iespēja izvēlēties kādu citu saslimšanu, ar kuru cilvēks slimoja, tad ir varbūtība, ka to arī izvēlēsies,” uzskata Timoņins.
Savukārt demogrāfs Aleksejs Rakša saka: “Ja jums ir kāda Krievijas statistika par mirstību no koronavīrusa, tā ir jāreizina vidēji ar trīs vai četri,” norādot, ka Maskavā – ar 2,5-2,6, bet reģionos ar 5.
