"Tas ir karš..." kā Covid-19 laikā dzīvo Dagestānā, kur 500 cilvēku kāzas tiek uzskatītas par mazām

Reportāžā no šī Ziemeļkaukāza reģiona, sākot no Mahačkalas, kas atrodas Kaspijas jūras piekrastē, un beidzot ar maziem Kaukāza kalnu ciematiem, medijs “Meduza” raksta, kā cilvēki tiek galā tur.

Oficiālie dati rāda, ka līdz pagājušās nedēļas nogalei republikā bija fiksēti 2560 saslimšanas gadījumi un 18 nāves gadījumi. Šī statistika Dagestānu ierindo piektajā vietā pēc saslimšanas gadījumu skaita starp citiem Krievijas reģioniem. Tomēr daudzi uzskata, ka statistika neataino realitāti. Sociālajos tīklos noplūdušās ārstu sarakstes rāda, ka upuru tomēr varētu būt vairāk.

Pandēmija ir radījusi Dagestānas veselības aprūpes sistēmas krīzi. Pilsētas un ciemu slimnīcās, kā stāsta “Meduza” avoti, trūkst vietu, bet ātro palīdzību uz republikas galvaspilsētu Mahačkalu var pat negaidīt. Kāds vietējais iedzīvotājs izsaucis ātros, bet tur atbildējuši, ka palīdzība ieradīsies diennakts laikā. Kādai citai iedzīvotājai savukārt pateikts, ka viņai priekšā rindā ir 400 cilvēki.

Vienlaikus šīs problēmas Dagestānā radīja apbrīnojamu vietējo iedzīvotāju mobilizāciju – dagestānieši paši organizē savstarpējo palīdzību, negaidot, kad to darīs oficiālā vara. Bet reizēm darbojas pat par spīti tai.

Mazas kāzas

Pirmais fiksētais jaunā koronavīrusa gadījums bija 27. martā. Tajā pašā dienā Kaspijskas pilsētas banketu zālē “Grieķija” iebraucēji no Karas kalnu ciemata svinēja kāzas. Dienu iepriekš ietekmīgie džamata – musulmaņu kopienas - locekļi no citiem Krievijas reģioniem vietējās administrācijas vadītājam nosūtīja padomu sarakstu, kā pasargāt Karas ciematu pandēmijas gadījumā. Īpaši džamata locekļus satrauca tas, ka kalnos pārsvarā dzīvo gados vecāki ļaudis, kuri ir riska grupā. Džamats aicināja ievērot Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pašizolācijas ieteikumus un aicināja nerīkot publiskus pasākumus. Parasti šo locekļu ieteikumos ieklausās, jo viņi darbojas, lai uzlabotu ciematu dzīvi, kā arī risina citus nozīmīgus jautājumus, negaidot, kad iesaistīsies varasiestādes, tomēr kāzas Kaukāzā ir ļoti nozīmīgs notikums, tām gatavojas daudzus mēnešus un viesi sabrauc arī no tālienes.

Pēc Karas ciemata džamata vēstules vairāki viesi beigās pārdomāja; sirmgalvjus un bērnus lūdza palikt mājās, tāpēc svinētāju pēc Dagestānas mērogiem bija diezgan maz – vien 400-500 cilvēki. Pirms ieiešanas banketu zālē katru viesi apšļakstīja ar hlorheksidīna šķīdumu un izmērīja temperatūru.

Kāzinieki īpaši priecājušies par kādu viesi, kurš ieradās no tālās Kaļiņingradas. Pēc svinīgās ceremonijas atbraukušais tika aizvests uz Karas ciematu, kur iepazīstināts ar vietējiem sirmgalvjiem, lai parādītu, “cik ilgi viņi pie mums dzīvo”. Par godu tālajam viesim tika nokauts jērs un saaicināti kaimiņi. Jau Mahačkalas lidostā viesis nejutās labi, tomēr devās atpakaļ uz Kaļiņingradu, kur viņam tika veikts Covid-19 tests. Rezultāts bija pozitīvs.

Karas ciematā nav neviena ārsta, tur darbojas tikai viens feldšeris. Bet cilvēki no ciema, kuri dzīvo dažādos Krievijas reģionos, izstrādāja detalizētu krīzes plānu ar vairākiem rīcību scenārijiem. Tad viņi mazajam ciematam, kurā mīt ne vairāk par 500 iedzīvotājiem, nosūtīja aizsargtērpus un skābekļa padeves aprīkojumus. 

3. aprīlī vietējā rajona administrācija, kas ir atbildīga arī par Karas ciemu, izsludināja karantīnas režīmu. Lai pārvietotos pa rajonu, vajadzīgas īpašas caurlaides.

Karas džamata locekļi vienlaicīgi ar varasiestādēm izstrādāja savas iniciatīvas vīrusa profilaksei – katru dienu ciema iedzīvotāji “WhatsApp” grupā publicē savas temperatūras rādītājus, bet vairākas reizes nedēļā ārsts ar brīvprātīgajiem aizsargkostīmos izsilda mājas ar kvarca lampu. Pārtiku ciema iedzīvotājiem sarūpē labdarības fondi un mecenāti. No visa Karas džamata koronavīrusa dēļ nomira tikai četri cilvēki, kuri dzīvo citās Dagestānas pilsētās.

Katastrofa

55 gadus vecais neirologs Oļegs Dibirgrdžijevs no pilsētas atgriezās savā dzimtajā avāru apdzīvotajā ciemā, lai strādātu ar Covid-19 pacientiem.

“Pašlaik dienestā ir ne vairāk par 15-20% ārstu. Pārējie ir vai nu slimi vai arī karantīnā vecuma dēļ. Brīvu gultu tikpat kā nav. 11 dienu laikā, kamēr es te strādāju, šeit nomira četri cilvēki un seši, kuri bija nosūtīti uz Mahačkalu. Un tas ir tikai mūsu slimnīcā. Esmu pārliecināts, ka šajā reģionā, kurā mīt 33 tūkstoši cilvēku, ne mazāk kā septiņi tūkstoši ir inficēti. Statistikā ņemti vērā tikai apstiprinātie gadījumi, taču mērogs ir neticams,” viņš stāsta.

Vietējā rajona centrālās slimnīcas galvenais ārsts Magomeds Musajevs norāda, ka saslimuši ir 9% ārstu, bet vecuma vai citu iemeslu dēļ nestrādā 35% mediķu, kas liek domāt, ka neirologa aplēses ir pārspīlētas, tomēr tās sakrīt arī ar citu ekspertu viedokļiem. Viņi lēš, ka daudzos ciemos slima ir trešdaļa iedzīvotāju, bet citos dienā nomirst pat 3-4 cilvēki.

Neirologs norāda, ka viņa reģionā upuru varētu būt vairāk, ja vien ne vietējās administrācijas ātrā reakcija un savlaicīga skābekļa padeves iekārtu sarūpēšana. Viņš saka: “Sistēma ir tik ļoti degradēta, ka tā nespēj tikt galā arī ar ierastajiem uzdevumiem, nemaz nerunājot par pandēmiju. Mums ar administrāciju paveicās, bet citās vietās cilvēki vienkārši tiek pamesti. Veselības aprūpes darbinieki mirst. Kaimiņos esošajā Gergebilas apgabalā ir katastrofa. Galvenais ārsts tika nomainīts, vietnieks nomira. Mirusi arī radioloģe, četru bērnu māte,” viņš stāsta par situāciju.

Dermatologs, kurš nevēlējās, lai viņa vārds tiktu publiskots, atklāj, ka viņu un viņa kolēģus 1.maijā nosūtīja uz Drebentas bērnu slimnīcu, kur bija ierīkota nodaļa pacientiem ar pneimoniju. “Iegājām, stundu pavadījām palātu telpā. Apmācības nebija, bet no aizsardzības līdzekļiem  - bahilas, marles bikses un halāts. Ne respiratoru, ne vienreizlietojamo kostīmu. Ārsti mums teica – ja atnācāt nomirt, nāciet iekšā. Ja nē, nekavējoties skrieniet prom, kamēr neesat inficējušies,” viņš stāsta.

Mediķis norāda, ka slimnīcā nebija ievēroti daudzi drošības pasākumi, tāpēc atsūtītie atteicās tur strādāt un gāja prom, bet tagad vadība draud ar atlaišanu. “Viņi saka, ka mēs nobijāmies, lai gan slimība nav briesmīga, var pat parastās drēbēs iet. Man un vēl trim ārstiem ir 38 temperatūra. Acīmredzot, paguva mūs inficēt,” stāsta ārsts, kurš ar saviem kolēģiem no citiem reģioniem sazinās “WhatsApp” grupās. “Viņi ziņo, ka tas ir gluži vienkārši karš,” stāsta ārsts. Mirušajiem nenorāda Covid-19 diagnozi, jo nepagūst veikt pat testu. Kā nāves iemeslu min ārpus slimnīcas iegūtu pneimoniju.

Līdzīga situācija ir arī citās Dagestānas slimnīcās, kur trūkst aprīkojuma, ārstu un gultas vietu.

Tomēr šī krīze likusi mobilizēties iedzīvotājiem, kuri tagad ikvakara iftara – Ramadāna laika maltītes vietā, kas tiek ieturēta, norietot saulei – steidz nogādāt pārtiku tiem, kam tā ir nepieciešama. Brīvprātīgie arī paši vāc ziedojumus, lai Dagestānas slimnīcām varētu iepirkt individuālās aizsardzības līdzekļus, jo situācija slimnīcās ir graujoša - jo tālāk no Maskavas, jo sliktāk kļūst.