Vairāku krievu mediķu nāve, izkrītot pa logu: speciāliste skaidro, kāpēc tā varēja notikt
Krievijā, kur pēdējo nedēļu laikā vairāki ārsti, iespējams, jaunā koronavīrusa dēļ izdarīja pašnāvību, meklē izskaidrojumus tam, kas pamudina mediķus ķerties pie tik radikālām metodēm. Psiholoģe skaidro, kas varēja kļūt par iemeslu.
Krīzē strādājošie mediķi dalās ar izdegšanu, bailēm un cerību pandēmijas laikā
Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņojusi, ka vairākās valstīs Covid-19 diagnosticēts katram desmitajam mediķim. Piemēram, Itālijā sasirgušo mediķu skaits pārsniedz 13 ...
Speciālisti norāda, ka šie gadījumi nav kāda masveida akcija un vēl jo vairāk – protesta demonstrēšana, bet gan psihes reakcija uz notikumiem visapkārt.
Ģimenes psiholoģe Anna Loziņina izdevumam “MK” sacījusi, ka šobrīd līdzīgi procesi norisinās daudzās pasaules valstīs.“Mana draudzene, kura strādā neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā Bruklinā, gandrīz katru dienu apraksta man savus ikdienas murgus. No Covid-19 miruši jau trīs viņas kolēģi,” saka psiholoģe, norādot, ka tad, kad viņa pēc darba iziet uz ielas un redz, ka cilvēki nemirst ik pēc sešām minūtēm, bet iet pa ielām, smaida, apmeklē veikalus, pie viņas atgriežas apjausma, ka mūsu realitāte – tā nav tikai pandēmija vien. Dzīve kaut kā, tomēr turpinās.
Runājot par ārstu pašnāvībām, psiholoģe saka – tas bija impulsīvs veids, kā atbrīvoties no spriedzes, ar kuru ārsti vairs netiek galā. “Viņi redz un zina, aptuveni kāds būs fināls cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, viņiem ne vienmēr pietiek resursu, lai palīdzētu visiem. Dienas un naktis viņiem pārvēršas par vienu bezgalīgu darba dienu,” skaidro psiholoģe.
“Mediķa pašnāvība ir specifiska viņa psihes reakcija. Dzīve ar koronavīrusu viņu tik ļoti pārņēmusi, ka viņš vairs neredz citu dzīvi un netic, ka tāda ir iespējama,” norāda speciāliste.
Loziņina sacīto ilustrē ar piemēru: “Bija eksperiments, kad cilvēkiem lūdza saskaitīt baltus priekšmetus istabā. Kad viņi nosauca, cik baltu priekšmetu redzēja, viņiem negaidīti pajautāja, cik istabā bija zaļu priekšmetu. Neviens nevarēja atbildēt, jo visa uzmanība bija sakoncentrēta uz baltajiem priekšmetiem. Tas pats stāsts ir ar ārstiem. Tie, kuri pastāvīgi atrodas [frontes] priekšgalā, neredz veselus cilvēkus un jau sen ir aizmirsuši, ka tādi eksistē,” viņa skaidro.
Jau vēstīts, ka Krievijā vairāki ārsti izkrituši pa logu un divi no viņiem miruši.
Medijs “Meduza” vēstī, ka pēdējā gadījumā ātrās palīdzības ārsts Aleksandrs Šulepovs no Voroņežas apgabala izkritis pa logu slimnīcā, kurā ārstējās no jaunā koronavīrusa infekcijas.
Tiek vēstīts, ka Šulepovs izkritis pa otrā stāva logu naktī uz 2. maiju. Šobrīd mediķis ir reanimācijā, viņam konstatēts galvaskausa pamatnes lūzums un vīrieša stāvoklis ir ļoti smags. Mediķis kopš 22. aprīļa ārstējas slimnīcā, kurā pats strādāja. Slimība viņam noritēja bez simptomiem un pēdējo divu testu rezultāti bija negatīvi, tāpēc bija paredzēts, ka tuvākajās dienās viņš tiks izrakstīts no stacionāra.
Šulepovs un viņa kolēģis, ātrās palīdzības feldšeris, Aleksandrs Kosjakins 22. aprīlī ierakstīja video, kurā stāsta, ka slimnīcas galvenais ārsts viņiem liek strādāt pat pēc tam, kad Šulepovam tika konstatēts Covid-19, taču jau 25. aprīlī Šulepovs citā video paziņoja, ka iepriekšējais ieraksts bija tapis emociju iespaidā un pēc pozitīva testa rezultātu saņemšanas izsaukumos viņš vairs nedevās.
Šis nav vienīgais gadījums, kad mediķi Krievijā izkrīt pa logu. “Meduza” vēstī, ka 24. aprīlī mirusi kāda Maskavas apgabala neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas vadītāja Natālija Ļebedeva. Oficiālā informācija liecina, ka mediķe mirusi nelaimes gadījuma rezultātā, taču daži Krievijas mediji vēstī, ka viņa izkritusi pa logu. “Moskovskij komsomolec”, atsaucoties uz mirušās kolēģiem, ziņoja, ka viņa varēja izdarīt pašnāvību, jo tika apsūdzēta tajā, ka pieļāvusi vairāku savu padoto inficēšanos ar Covid-19.
Savukārt 25. aprīlī pa logu izkrita Krasnojarskas apgabala kara veterānu slimnīcas galvenās ārstes pienākumu izpildītāja Jeļena Ņepomņašaja. Mediji, atsaucoties uz kādu avotu, rakstīja, ka negadījums noticis pēc konferences zvana ar Krasnojarskas apgabala Veselības ministrijas vadītāju Borisu Nemiku. Sarunā tika apspriests, ka vienu no slimnīcas korpusiem varētu pārprofilēt par Covid-19 pacientu uzņemšanas nodaļu. Ārste it kā esot bijusi pret individuālo aizsardzības līdzekļu trūkuma un personāla sagatavotības trūkuma dēļ. Nemiks gan paziņoja, ka tajā dienā nepiedalījās sarunās ar galvenajiem ārstiem. Zināms, ka 1. maijā mediķe, kura bija ievietota reanimācijā, nomira.
Šobrīd pandēmijas laikā daudzās pasaules valstīs bažījas par ārstu izdegšanu un depresiju. Ātrās palīdzības ārste no Filadelfijas, kā arī Amerikas pašnāvību asociācijas locekle Loisa Šveistere medijiem norādījusi, ka depresijas skartiem medicīnas darbiniekiem nav viegli meklēt palīdzību, jo viņi negrib šķist vāji, kā arī bažījas, vai šī diagnoze netraucēs viņu karjerai nākotnē. “Es baidos, ka mēs vēl redzēsim pašnāvību skaita pieaugumu. Un ne tikai ārstu vidū, bet arī starp cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu un domā, ka viss ir beidzies,” viņa sacīja.
