Ārsts izplūda asarās, sievai stāstot, cik ļoti ir satriekts par mirstošiem pacientiem

ASV mediji vēstī par 71 gadu veco Džeju Kaplanu, kurš strādā par ārstu neatliekamās palīdzības nodaļā un ir labsajūtas speciālists Ņūorleānas slimnīcu tīklā. Viņam līdzās strādā Covid-19 vienības medmāsa, kuras māsa inficējās un kļuva šeit par pacienti. Darbinieks, kurš strādā 12 stundu maiņu, bet mājās viņu sagaida neapmierināti un nepaklausīgi bērni. Kā arī māsiņa, kura izjūt spiedienu, jo viņai jāatbalsta bez darba palikušais brālis.

Kaplans ieklausās, kad katrs darbinieks dalās savās bailēs un problēmās, sakot viņiem, ka tas ir normāli justies skumjiem vai dusmoties par koronavīrusu, kurš inficēja tik daudzus un sašķobīja cilvēku dzīves. Viņš viņiem lasa dzejoļus un atklāj, kā krīzes sākumā kādu dienu pārnāca mājās un izplūda asarās, sievai stāstot, cik ļoti ir satriekts par masveidā mirstošiem pacientiem.

“Mums ir jālauž klusuma kultūra un jāinformē cilvēki, ka ir normāli, ja ne vienmēr spējam turēt sevi rokās,” viņš saka.

Ņūorleānas slimnīcu tīkla galvenā stratēģija, kā novērst mediķu nonākšanu depresijā vai pēctraumatiskā stresa traucējumu stāvoklī, ir Kaplana sarunas ar ārstiem, kas tiek dēvētas par “labsajūtas apmeklējumiem”. Līdzīgas iniciatīvas aizsākušas arī slimnīcas citviet ASV, jo par nākamo posmu karā pret jauno koronavīrusu valstī uzskata pūles, kuras ir jāvelta, lai pasargātu veselības aprūpes darbiniekus no izdegšanas, kas var iestāties pēc nedēļām ilgas cīņas pret nerimstošo vīrusu.

Ķīnā, kur šķietami ļaunākais ir jau aiz muguras, pagājušajā mēnesī publicētajā pētījumā, kurā apskatīts 1257 veselības aprūpes darbinieku garīgā līdzsvara līmenis 34 slimnīcās, kurās tika strādāts ar Covid-19 pacientiem, secināts, ka 50% mediķu izrāda depresijas pazīmes, 45% ziņojuši par trauksmi un 72% izjuta psiholoģiskas ciešanas.

Izdegšana ārstu vidū bija aktuāla arī “miera laikos” – dati par ASV liecina, ka aptuveni 60% neatliekamās palīdzības mediķu savas karjeras laikā piedzīvo izdegšanu. Tiek lēsts, ka ik gadu pasaulē pašnāvības izdara 400 ārsti.

Ārsts Kolins Vests, kurš gandrīz 20 gadus pētījis ārstu labsajūtu klīnikā Minesotā, sacījis, ka veselības aprūpes darbinieki ir pieraduši saskarties ar nāvi, taču reti kurš to ir pieredzējis tādā apjomā. Medmāsas un ārsti arī nav pieraduši pakļaut sev pastāvīgam riskam, ārstējot citus.

Jau vēstīts, ka daudzus ASV satrieca 49 gadus vecas ārstes Lornas Brīnas pašnāvība. Mediķe steidza palīgā Covid-19 pacientiem, bet galu galā inficējās pati.

“The New York Times” raksta, ka Brīna vadījusi neatliekamās palīdzības nodaļu Allena slimnīcā un strādājusi Kolumbijas universitātes medicīnas centrā. Šīs abas iestādes ietilpst Ņujorkas Presbiterāņu slimnīcas struktūrā, kas tiek uzskatīta par vienu no labākajām medicīnas iestādēm ASV.

Ārstējot pacientus, mediķe pati inficējusies ar Covid-19, no kā atkopusies pusotru nedēļu, bet tad atkal atgriezusies ierindā, taču nav varējusi pabeigt 12 stundu maiņu, tāpēc viņu atkal nosūtīja mājās. Viņas paziņa, arī ārsts, ieteica doties pie savas ģimenes, kur Brīna nonāca slimnīcā spēku izsīkuma dēļ. Aptuveni nedēļu sieviete ārstējās medicīnas iestādē, bet pēc tam devās pie savas mātes un māsas, tomēr 26. aprīlī viņa māsas mājā izdarīja pašnāvību. Mediķi centās glābt ārstes dzīvību, tomēr nesekmīgi.

Lai arī tēvs medijiem skaidri nepateica, kas bijis pašnāvības iemesls, viņš licis noprast, ka tam ir sakars ar epidēmiju. “Viņa centās darīt savu darbu, un tas viņu nogalināja,” izdevumam atklāja tēvs.

Arī policijā uzskata, ka ārstes pašnāvībai ir saistība ar koronavīrusu: “Individuālie aizsardzības līdzekļi var samazināt iespēju inficēties ar koronavīrusu, taču tie nevar pasargāt no emocionālas un garīgas izdegšanas tādus varoņus kā Lorna Brīna, kā arī citus neatliekamās palīdzības dienestu darbiniekus,” saka vietējās policijas nodaļas priekšnieks Rašals Breknijs.

Tikmēr Krievijā ziņots par vairākiem ārstiem, kuri izkrituši pa logu. Divos gadījumos mediķi miruši un ir pamatotas aizdomas, ka tā bijusi pašnāvība.