Kas patiesībā notiek Ziemeļkorejā, kur "koronavīrusa nav"? Masu kapus pagaidām neredz

“Tas ir teju neiespējami, ka viņiem nav neviena gadījuma,” sacījusi bijusī CIP analītiķe un Ziemeļkorejas eksperte Junga H. Paka.

“USA Today” vēsta, ka Ķīna ir lielākais Ziemeļkorejas tirdzniecības partneris – no turienes uz izolēto totalitāro valsti tiek importēti 95% no visa valstī ievestā preču daudzuma. Arī citi Āzijas eksperti apšauba, ka valsts, kurai ir tik cieši sakari ar Ķīnu, varētu palikt imūna pret vīrusa uzliesmojumu.

Gan Paka, gan citi eksperti norāda, ka ir pierādījumi par vismaz nelielu, tomēr uzliesmojumu Ziemeļkorejas iekšienē, kuras lielākajai iedzīvotāju daļai jau tā ir slikta veselība, ekonomika ir nestabila, bet veselības aprūpes sistēma – šaušalīga.

Ziemeļkorejas apgalvojums, ka tajā vīrusa nav, izskan vienlīdz ar pasaulē pieaugošajām spekulācijām par to, kur ir Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns. Iepriekš izskanēja ziņas, ka viņš ir bezsamaņā pēc sirds operācijas vai pat miris, taču Dienvidkorejas amatpersonas noraida šīs aizdomas. Otrdien kāda Dienvidkorejas amatpersona paziņoja, ka Kims, iespējams, vienkārši ir izolējies, lai pasargātu sevi no inficēšanās ar jauno koronavīrusu.

Tomēr tas, kāda ir patiesā Covid-19 izplatība Ziemeļkorejā, visticamāk, nekad nebūs zināms, jo Ziemeļkoreja ir viena no slēgtākajām, represīvākajām un autoritārākajām valstīm pasaulē, kur režīma propagandas mašinērija kontrolē informācijas plūsmu.

Pasaules mediji gan vēstījuši, ka Ziemeļkorejā ir bijuši gan inficēšanās, gan nāves gadījumi, kā arī iedzīvotāji panikā steiguši izpirkt veikalus, grābjot ilgstoši uzglabājamus produktus, piemēram,  miltus un cukuru. Šādas ziņas mediju rīcībā nonāca no pārbēdzējiem, kuri uztur sakarus ar Ziemeļkorejā palikušajiem, kā arī citiem avotiem.

Kāds Japānas laikraksts marta beigās vēstīja, ka vairāk nekā 100 Ziemeļkorejas karavīri miruši un ir aizdomas, ka Covid-19 infekcijas dēļ.

Savukārt 18. aprīlī “Radio Free Asia” vēstīja, ka Ziemeļkorejas amatpersonas informēja vietējus iedzīvotājus par Covid-19 gadījumiem galvaspilsētā Phenjanā, kā arī divās citās valsts provincēs.

Bijušais CIP Korejas nodaļas priekšnieka vietnieks Brūss Klingners gan sacīja, ka infekcijas izplatība, iespējams, nav milzīga. Šo pieņēmumu viņš balsta uz drausmīgu novērojumu – satelīta attēlos nav redzams nekas, kas liecinātu par masu kapu rakšanu. Viņš norāda, ka šobrīd nepienāk tādas ziņas, kādas pienāca lielā bada laikā, kad līķus krāva čupā kā baļķus. Jānorāda, ka bada dēļ Ziemeļkorejā pagājuša gadsimta 90. gados dzīvību zaudēja aptuveni 2 miljoni līdz 3,5 miljoni cilvēku.

Ja slimība Ziemeļkorejā ir ierobežota, tad, iespējams, tas ir tāpēc, ka pēc uzliesmojuma Ķīnā Ziemeļkorejas valdība ieviesa tūlītējus pasākumus- atcēla visus lidojumus uz Ķīnu, slēdza robežas un pat apturēja valsts kontrolētās kontrabandas operācijas, draudot bargi sodīt tos, kuri šos noteikumus pārkāps.

Arī Paka piekrīt, ka Ziemeļkoreja veica stingrus un tūlītējus pasākumus, lai slēgtu valsti, taču viņai nav pārliecības, ka infekcijas izplatība ir ierobežota. “Infekcijas slimības Ziemeļkorejā plosās visu laiku. Ja nav testēšanas, tad arī nevar zināt, vai cilvēks mirst no tuberkulozes, malārijas vai Covid,” viņa saka.

ASV amatpersonas sākušas uztraukties par vēl kādu aspektu saistībā ar Ziemeļkoreju, kas var radīt katastrofālas sekas – plašu badu un ekonomiskās problēmas, kuras izraisīs robežu slēgšana un tirdzniecības pārtraukšana.