Ģimene 10 dienas nav ēdusi: skaudrā prostitūtu realitāte karantīnas laikā Indijā
Baisā situācijā nonākušas prostitūtas Indijā, kuras izkritušas no to personu loka, kam valdība sniedz palīdzību, vēstī “The Guardian”.
Valstī kopš 26. marta ieviesti stingri karantīnas pasākumi, tāpēc prostitūta Rašīda Bibi, kura kopā ar saviem trim bērniem par 620 rūpijām (7,58 eiro) mēnesī īrē mazu istabiņu Kolkatā, vairs nevar sagādāt iztiku sev un atvasēm.
Indijas valdība izsludinājusi atbalsta programmas nabadzīgajiem, taču prostitūtas palikušas ārpus jebkāda atbalsta shēmām. Aplēses liecina, ka Indijā 2016. gadā darbojās 657 800 šīs industrijas pārstāvju, tomēr, visticamāk, šis skaitlis ir krietni augstāks. Lielākā daļa prostitūtu klientu palikuši bez ienākumiem, tāpēc acumirklī izgaisa arī seksa industrijā strādājošo ienākumi.
Organizācijas “New Light in Kolkata” pārstāvis Urmi Basu, kurš strādā ar seksuāla rakstura pakalpojumu sniedzēju bērniem, bažījas par ilgtermiņa situāciju: “Pat tad, ja ierobežojumus atcels un prostitūtas sāks pieņemt klientus, nevar zināt, kurš no tiem ir inficēts, jo. atšķirībā no HIV, prezervatīvs viņas nepasargās [no Covid-19]."
Sievietes kā Bibi par katru klientu saņem 200-300 rūpijas un dienā apkalpo trīs līdz četrus klientus. No šiem ienākumiem tiek nomaksāta īre, komunālie maksājumi, iegādāta pārtika, medikamenti, kā arī tiek apmaksāti izdevumi, kas saistīti ar bērnu skološanu un citu apgādājamo personu aprūpi.
“Viņiem nav ēdiena, viņi cieš badu. Viņi dzīvo mazās istabās bez logiem un svaiga gaisa. Daudziem nav pieejams ūdens,” skaidro organizācijas “Apne Aap Women Worldwide” pārstāve Ručira Gupta, kura cīnās, lai izskaustu cilvēktirdzniecību Indijā.
Viņa atminas zvanu no kādas 12 gadus vecas prostitūtas meitas, kura pastāstīja, ka ģimene nav ēdusi jau 10 dienas. Šāda veida zvani ir diezgan izplatīti, līdzīgi tiek saņemti no citiem valsts rajoniem - sievietēm nav naudas, viņām nav, ko ēst, jo policija liek palikt iekšā.
Šobrīd prostitūtas valstī ir atkarīgas no cilvēku ziedojumiem un nevalstisko organizāciju sarūpētajām pārtikas pakām, kurās ir rīsi, milti, pākšaugi, garšvielas, tēja, piena pulveris, sīpoli un kartupeļi, ar ko pietiek, lai četru cilvēku ģimene varētu iztikt divas nedēļas. Tāpat palīdzības pakās ir higiēnas preces.
Organizāciju pārstāvji norāda, ka valdība vienkārši piever acis un nevēlas atzīt, ka valstī pastāv prostitūcija, tāpēc šī grupa gluži vienkārši netiek iekļauta palīdzības programmu saņēmēju lokā.
Bažas rada arī fakts, ka dzīve bez ienākumiem sievietes novedīs vēl lielākā izmisumā parādu jūga dēļ, kura atmaksai būs vajadzīgi vairāki gadi, radot apburto loku un liedzot iespēju mainīt profesiju.
Gupta norāda, ka šis ir piemērots laiks, lai valdība varētu iejaukties un apkarot cilvēktirdzniecību un piespiedu prostitūciju. “Viņi visi šajā profesijā ir nonākuši izvēļu trūkuma dēļ. Valdībai vajadzētu domāt par izejas stratēģiju, kas ietver mājokļa nodrošināšanu uz pārejas laiku, aizdevumus un citas nodarbinātības iespējas.”
