Vācijas pandēmijas veiksmes stāsts nav nejaušība: turpinās pragmatisks darbs
foto: AFP/Scanpix
Hartmuts Fejs no Lauterbahas Vācijā ieradies pēc iecienītajām bagetēm no Francijas. Robeža ir slēgta, distance jāievēro, un Feja kungs izmanto makšķeri, lai dabūtu kāroto savā pusē.
Pasaulē

Vācijas pandēmijas veiksmes stāsts nav nejaušība: turpinās pragmatisks darbs

Kas Jauns Avīze

Minhenes universitāte nolēmusi noskaidrot, cik daudzi pārslimojuši Covid-19, to pat nenojaušot. Pilsētniekiem piedāvā brīvprātīgi nodot asinis, lai noskaidrotu, vai viņiem ir antivielas.

Vācijas pandēmijas veiksmes stāsts nav nejaušība: ...

Līdz aprīļa beigām plānots savākt pirmos 4500 paraugus, pārbaudāmos izraugās nejauši, adreses ģenerē dators. Minhenes pētījums plānots uz gadu, dalībniekus pārbaudīs regulāri reizi divās līdz četrās nedēļās. Līdzīga datu vākšana rit arī citviet Vācijā, veikti vairāk nekā 1,7 miljoni testu – visvairāk Eiropā.

Ap 15 procentu slimo nemanāmi

Gangeltā, Ziemeļreinas-Vestfālenes pilsētā ar apmēram 12 400 iedzīvotāju, epidēmija sākās trīs nedēļas agrāk nekā pārējā Vācijā – 15. februārī karnevālā, kur bija ap 300 cilvēku. Kopumā par vācu Uhaņu nodēvētajā Heinsbergas apgabalā inficējās 1400 cilvēku no 42 000 iedzīvotāju un ap piecdesmit nomira.

Bonnas universitātes virusologi paņēma analīzes tūkstotim Gangeltas iedzīvotāju. Jau tagad skaidrs, ka apmēram 15% pārslimojuši Covid-19 bez simptomiem un ieguvuši imunitāti. Lielākā daļa pat nevērsās slimnīcā, jo nejutās slikti. Tomēr atšķirībā no Zviedrijas Vācija nerīkojas pasīvi, cerot uz kolektīvo imunitāti dabiskā ceļā. Pašlaik Vācijā viens inficētais aplipina vidēji mazāk par vienu cilvēku – 0,7.

Salīdzinoši maz mirušo

Vācija patlaban kļuvusi par Eiropas līderi cīņā pret Covid-19, norāda "Deep Knowledge Group" eksperti no Londonas. Viņu veidotajā veiksmīgo cīnītāju sarakstā pirmo vietu ieņem Izraēla, seko Vācija, Dienvidkoreja, Austrālija, Ķīna, bet Latvija ierindota 39. vietā. Turpretim koronavīrusa visvairāk apdraudēto valstu pirmo sešnieku ieņem Itālija, ASV, Lielbritānija, Spānija, Francija un Zviedrija.

Vācijā, neraugoties uz 137 000 saslimušo, ir ļoti liela vietu rezerve reanimācijas nodaļās, pietiek mediķu, ir iespējas pašiem ražot medicīnisko aprīkojumu, pat paliekot visai valstij izolācijā. Ir visvairāk atlabušo – ap 82 000 – un salīdzinoši ne tik daudz mirušo (vairāk nekā 4000).

Salīdzinājumam – Beļģijā ar 11,5 miljoniem iedzīvotāju Covid-19 līdz 19. aprīlim paņēmis 5683 dzīvību, Vācijā ar 83 miljoniem iedzīvotāju – 4545.

Visu izšķir gatavība

Heidelbergas universitātes klīnikas virusoloģijas nodaļas vadītājs, profesors Hanss Georgs Kroslihs "Deutsche Welle" zemo mirstību skaidro ar slēpotāju faktoru. Lielākoties saslimušie ir vecumā no 15 līdz 59 gadiem, vidēji – 49 gadi, un jaunajiem imunitāte parasti ir stiprāka. Pirmie inficējās atpūtnieki Itālijas un Austrijas slēpošanas kūrortos.

Sākoties epidēmijai, Vācijas slimnīcas prasmīgi sagatavojās – atbrīvoja gultas, sarūpēja aizsarglīdzekļu un medikamentu rezerves, izveidoja mediķu dežūru grafikus. Veselības ministrija jau 12. marta pasūtīja 10 000 plaušu mākslīgās ventilācijas aparātu papildus jau 25 000 esošo. Tādējādi vācu ārstiem atšķirībā no itāļu kolēģiem nav jāizlemj, kuru pacientu elpināt, kuru atstāt mirt.

Intensīvās terapijas nodaļās ir ap 10 000 brīvu vietu, un var pieņemt pacientus no Francijas, Itālijas un Nīderlandes. Turklāt seši no septiņiem saslimušajiem ārstējas mājās, stingri ievērojot pašizolāciju un nenoslogojot slimnīcas.