Arī orbītu jācenšas pasargāt no mikrobiem
Kamēr mēs uz Zemes cenšamies tikt galā ar pandēmiju, augstu virs mūsu galvām jānosargā Starptautiskā kosmosa stacija.
Orbīta nav izņēmums – arī kosmonauti negribot atnes sev līdzi mikrobus, kas turpina vairoties un turklāt pārdzīvo mutācijas. 1998. gadā Krievijas orbitālā stacija Mir atradās kosmosā jau 12 gadus. Kad kosmonauti atvēra kādu paneli, zem tā atrada lodveidīgus (tādu formu ūdens ieņem bezsvara stāvoklī) netīra ūdens veidojumus, katru futbolbumbas izmērā.
Atklājās, ka tie ir daudzu dzīvības formu biotopi, kur mudž no baktērijām, sēnītēm un mikroskopiskām ērcītēm. Vēl satraucošāks bija fakts, ka mikroorganismi apsēda iluminatoru gumijas stiprinājumus, bet baktērijas sākušas ēst elektrības kabeļus.
Pirms "Mir" moduļus palaida kosmosā, tie bija tīrības etalons – būvēti sterilos apstākļos, kur inženieri nēsāja maskas un aizsargapģērbu. Tomēr daudzie kosmonauti ceļā uz staciju paķēra līdzi nelūgtus viesus.
Pat pie labākās gribas izvairīties no tā nav iespējams – pēc zinātnieku aprēķiniem, vairāk nekā puse cilvēka organisma šūnu nemaz nav viņa paša izcelsmes. Daudzi mikrobi ir mums vajadzīgi, lielākā daļa palīdz sagremot barību vai pasargā no slimībām.
Novembrī apritēs 20 gadu, kopš darbu sāka Starptautiskā kosmosa stacija, un Eiropas Kosmosa aģentūra pēta tajā atrastos mikrobu paraugus. Zinātnieki atklājuši, ka stacijā mīt apmēram 55 dažādu tipu mikroorganismi – baktērijas, pelējums, vīrusi ir lieliski pielāgojušies.
“Tiem nav attīstījusies paaugstināta izturība pret antibiotikām vai kādas citas īpašības, bīstamas cilvēkam,” BBC Future stāsta pētījuma vadītāja Kristīna Moisla-Aihingera. “Bet atklājās, ka tie pielāgojušies dzīvei uz metāla virsmām.”
Tālākā nākotnē metāla ēdāji var nopietni apdraudēt orbitālo staciju. Astronauti katru nedēļu tīra virsmas ar dezinfekcijas salvetēm un izmanto putekļsūcējus. Papildus darbojas filtri, kas attīra gaisu un nodrošina tīru ūdeni.
Patlaban pasaules vadošās kosmosa aģentūras jau domā, kā nepiesārņot Marsu ar Zemes mikrobiem. Eiropas Kosmosa aģentūras līdzstrādnieks Gerhards Kmineks gan mierina, ka astronauti pa Marsu nestaigās pliki, bet apģērbti skafandros.
Šajā kontekstā mikrobiologiem ir ļoti vērtīgs pētījumu objekts – 96 maisi ar amerikāņu astronautu vielmaiņas atkritumiem, kas gaida uz Mēness jau vairāk nekā 47 gadus. Kad nākamajā desmitgadē cilvēki atkal šeit spers kāju, NASA cer noskaidrot, kas šajos ļoti ekstremālajos apstākļos noticis ar baktērijām.
