"Krīze krīzes laikā" - kāpēc Covid-19 krietni biežāk nogalina melnādainos

Kā viens no izskaidrojumiem tiek minēts gaisa piesārņojums. Šobrīd gan ASV, līdzīgi kā citviet pasaulē, piesārņojums ir mazinājies, jo ļoti daudzi ierastie procesi, kas sekmēja gaisa kvalitātes izmaiņas uz slikto pusi, šobrīd apstājušies, tomēr cilvēki gadu desmitiem tikuši pakļauti gaisa piesārņojumam – piemēram, ozona un slāpekļa dioksīda līmenis novedis pie hroniskas ietekmes uz veselību.

Medijs “Vox” vēstī, ka miljoniem amerikāņu šobrīd cieš no hipertensijas un astmas, ko saista ar sliktas gaisa kvalitātes ietekmi. Šīs pašas slimības savukārt tiek saistītas ar smagāku Covid-19 gaitu. Tomēr šīm kaitēm pakļautie nav sadalīti vienlīdzīgi, proti, minoritāšu vidū ir vairāk pieminēto slimību skarto.

5. aprīlī ASV Harvarda T.H.Čana sabiedrības veselības skola publicēja pētījuma rezultātus, kurā gaisa piesārņojums tiek tieši saistīts ar smagākiem Covid-19 gadījumiem. Šis pētījums piebiedrojas tai zinātniskajai literatūrai, kurā jau gadu desmitiem apgalvots, ka rase un ienākumu līmenis ietekmē to, cik ļoti cilvēks ir pakļauts gaisa piesārņojumam. Tāpēc šis varētu būt viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc Covid-19 mirstības līmenis ir neproporcionāli augstāks citu ādas krāsu pārstāvju kopienās. Jānorāda, ka jautājums, kāpēc melnādainie cilvēki biežāk mirst no jaunā koronavīrusa, jau vairākas nedēļas nodarbina ekspertu, mediju un cilvēku prātus ASV.

“Vox” raksta, ka Luiziānā 32% iedzīvotāju ir melnādainie, un 70% nāves gadījumu reģistrēti tieši šajā kopienā. Viskonsīnas gubernators Tonijs Everss šo situāciju nodēvējis par “krīzi krīzes laikā”, jo štatā dzīvo seši procenti melnādaino, kamēr mirstības rādītājs šajā sabiedrības daļā ir puse no visiem štatā Covid-19 inficētajiem, kuri zaudēja cīņā par dzīvību. Nesamērīgi rezultāti ir arī Mičiganā, kur 12% iedzīvotāju ir melnādainie un 32% no visiem mirušajiem.

Līdzīga situācija ir vērojama arī ar Latīņamerikas izcelsmes iedzīvotāju kopienu – Ņujorkā šie cilvēki pārstāv 29% iedzīvotāju, bet mirstības rādītājs ir 32%.

Ņujorkas bezpeļņas organizācijas “WE ACT for Environmental Justice” vides veselības jomas direktore Lubna Ahmeda saredz šajā situācijā lielu problēmu, sakot - ir bīstami izplatīt apgalvojumus, ka melnādaino kopiena ir pakļauta lielākam riskam, nesniedzot skaidrojumu par situācijas kontekstu. “Tā nav ģenētika, kas padara mūs uzņēmīgākus [pret vīrusu],” viņa skaidro.

Covid-19 apstiprina aizdomas par Bronksu

Pat pirms Covid-19 Bronksas iedzīvotāji bija vairāk pakļauti gaisa piesārņojumam, kas noveda cilvēkus pie lielākiem, piemēram, hipertensijas riskiem, skaidro Kalifornijas Universitātes Sandjego vides epidemiologs Tariks Benmarhnija. Šķiet, nav tāda droša spēkstaciju, rūpniecības un transportlīdzekļu radīta piesārņojuma līmeņa, proti, jo vairāk piesārņojumam tu esi pakļauts, jo sliktāka var būt tava veselība. Zinātniekiem ir arī aizdomas, ka gaisa piesārņojuma ietekme sākas vēl mātes vēderā – pētnieki mātes placentās atraduši daļiņas, kas norāda – gaiss, kuru māte elpo, var ietekmēt augļa attīstību. Gaisa piesārņojumam pakļautās grūtnieces riskē dzemdēt bērniņus ar pazeminātu dzimšanas svaru, kā arī piedzīvot priekšlaicīgas dzemdības, kuru iemesli tiek saistīti ar sliktāku mātes plaušu darbību. Un saistība starp gaisa piesārņojumu un astmas izraisīto bērnu nāvēm ir jau labi zināma.

Bronksas iedzīvotājs un aktīvists Maikls Džonsons norāda: “Mūsu bērni biežāk kavē skolu, jo viņiem jādodas uz slimnīcu elpceļu problēmu dēļ.” Katru gadu Bronksā reģistrē 21 reizi lielāku hospitalizēto astmas slimnieku skaitu nekā citos Ņujorkas štatos. Šis rādītājs vairāk nekā piecas reizes pārsniedz vidējo valstī. Džonsons stāsta, ka šī apkārtne tiek saukta par “astmas aleju. 44% Bronksas iedzīvotāju ir melnādainie, liecina statistika.

Tas vēl nav viss

Tomēr problēmai minoritāšu vidū ir vairāki slāņi. Nevienlīdzīga veselības aprūpes sistēmas pieejamība palielinājusi nevienlīdzību veselības jomā. Mediķu pārstāvji norāda, ka veselības aprūpe minoritātēm ir mazāk pieejama nekā baltādainajiem iedzīvotājiem.

Eksperti min vēl kādu problēmu, proti, vēsturisku iemeslu dēļ dažās kopienās var būt neuzticība mediķiem, jo kādreiz melnādainie bieži tika pakļauti rasismam veselības aprūpes sistēmā. Vēl 2016. gadā veiktā pētījumā atklājās, ka medicīnas jomas darbinieku vidū izplatīti mīti par to, ka starp melnādainajiem un baltādainajiem pastāv bioloģiskas atšķirības. Tāpat pētījumā atklājās aizspriedumi, kas saistīti ar pacientu sāpju līmeņa novērtēšanu un ārstēšanu.

Izrādās arī, ka daudzi citu ādas krāsu cilvēki biežāk ignorē ieteikumu valkāt maskas, jo baidās, ka viņus veikalā kļūdaini noturēs, piemēram, par noziedzniekiem.

Lubna Ahmeda cer, ka Covid-19 palīdzēs gan sabiedrībai, gan lēmumu pieņēmējiem saprast, ka palīdzēt neaizsargātākajiem nozīmē palīdzēt visiem, lai samazinātu slimības izplatību.