Prostitūtām vīrusa dēļ pienākušas grūtas dienas. Spiestas pieņemt ikvienu, dažas paliek bez pajumtes
Daudzas nozares šobrīd piedzīvo krahu Covid-19 ierobežošanai ieviesto pasākumu dēļ. Grūti klājas arī seksa industrijā nodarbinātajiem – prostitūtas steidz dezinficēt savas istabas, kur uzņem sarūkošo klientu skaitu, bet Bangladešas valdība pat grasās izdalīt pārtiku desmitiem tūkstošiem sieviešu, kuras slēgto bordeļu dēļ vairs nevar pabarot savas ģimenes.
Medijs “Vice News” aprunājies ar prostitūtu Amandu no Kanādas, kura tagad vairākas stundas spiesta veltīt sava dzīvokļa tīrīšanai un dezinficēšanai, tomēr tā esot mazākā raize – pieaugot finansiālajai nestabilitātei un izmisumam sabiedrībā, var pieaugt seksuālas vardarbības gadījumi. “Šobrīd meitenes pieņem burtiski katru, kurš vēlas nākt,” stāsta Amanda, atklājot, ka nu izpaliek klientu izvērtēšanas process.
“Kāpēc tas notiek? Jo kas zina, ko mums atnesīs nākamā nedēļa? Kas zina, kas notiks pēc divām nedēļām? Protams, viņām ir pašnodarbināto personu labumi… bet es nezinu, vai tas attiecas uz mums.”
Ar “mums” Amanda domā nereģistrētos seksa industrijas darbiniekus, kuri, visticamāk, nesaņems valdības atbalsta programmas pabalstus.
Turklāt šobrīd aktīvākie prostitūtu klienti – vīrieši virs 50 gadiem – arvien vairāk paliek mājās, baidoties saķert Covid-19, jo daudzi no viņiem ir komplikāciju riska grupā, kas var nozīmēt to, ka infekcijas dēļ nāksies doties uz slimnīcu vai pat pretendēt uz kādu no jau tā trūkstošajām mākslīgās plaušas ventilācijas ierīcēm. Tāpēc viņiem pašizolācija ir ļoti nopietna.
Vientulību raisoši skati pandēmijas plosītajā pasaulē
Kamēr pasaulē plosās Covid-19 pandēmija, lielākās pasaules pilsētas un vietas, kas ierasti bijušas pārpildītas ar tūristiem, tagad ir teju tukšas.
Lai arī prostitūtas šobrīd noskaidro, vai klients, kurš grasās ierasties, nav ceļojis uz ārzemēm, visbiežāk klienti vēlas ne tikai seksuālu tuvību, bet arī skūpstus un pieskārienus, taču prostitūtas no skūpstīšanās un misionāru pozas šobrīd izvairās. Proti, ir svarīgi maksimāli attālināt klienta sejas, taču tas var likt klientam atcelt paredzēto tikšanos.
Amanda esot bijusi spiesta atcelt vairākas tikšanās, kurās bija paredzēts ierasties pie klienta uz mājām, taču ir daudz narkotiku un alkohola atkarīgo sieviešu, kuras pelnīja tikai šādā veidā, jo nevarēja atļauties īrēt vietu, kur uzņemt klientus.
Bangladešā valdība steigs palīgā prostitūtām
Slēdzoties bordeļiem, aptuveni 100 000 sievietes nabadzīgajā Bangladešā zaudējušas ienākumus, lai uzturētu savus bērnus.
Amatpersonas steidz palīgā šīm sievietēm, cerot, ka šīs nedēļas beigās varēs sākt izdalīt pārtiku un pabalstus bez darba palikušajām prostitūtām. Paredzēts, ka katrai izsniegs 30 kilogramus rīsu un aptuveni 20 eiro pabalstu.
Vietējās slimnīcas ārsts raizējas par situāciju bordeļos, kur uz vietas ikdienā dzīvo daudzas sievietes. “Bordeļu apkārtne ir ļoti netīra un nehigiēniska. Istabas ir necilvēcīgi maziņas, jo būvētas ar domu, lai varētu gūt maksimāli lielāku peļņu nelielā platībā. Tajās pašās istabās seksuāla rakstura pakalpojumu sniedzēji dzīvo, strādā un gatavo ēst. Daudzi lieto vienu tualeti,” skaidro ārsts.
Viņš piebilst, ka daudzas sievietes no bordeļiem arī bieži nemeklē mediķu palīdzību, jo baidās, ka tiks kauninātas un stigmatizētas. “Mēs izmantojam skaļruņus, lai informētu par nepieciešamību mazgāt rokas,” stāsta ārsts.
Prostitūcija Bangladešā ir atļauta un legāla.
Vācijā prostitūtas nonāk uz ielas
Slēdzoties bordeļiem Vācijā koronavīrusa izplatības dēļ, daudzas prostitūtas no ārvalstīm nonākušas uz ielas un slēgto robežu dēļ nevar nokļūt mājās, vēstī “Reuters”.
Poļu prostitūta stāsta: “Koronavīruss man kļuvis par katastrofu. Man no marta vidus nav ienākumu un vietas, kur gulēt,” viņa stāsta. Pirms slēgšanas dienā viņa maksāja 90 eiro par istabas īri, lai tiktos ar klientiem un turpat dzīvotu, bet kopš slēgšanas dzīvo kopā ar bordeļa menedžeri.
Seksa industrijas darbinieki Vācijā tiek uzskatīti par pašnodarbinātajiem, maksā nodokļus un teorētiski ir tiesīgi pretendēt uz valdības palīdzības programmu. Poļu prostitūta cer, ka varēs saņemt bezdarbnieku pabalstu, lai varētu noīrēt dzīvokli.
Taču ir prostitūtas, kuras strādā nelegāli, turklāt tās, kuras maksā nodokļus, ne vienmēr zina savas tiesības. Dažas šobrīd ir spiestas medīt klientus uz ielas, lai savilktu galus.
Erotisko un seksuālo pakalpojumu sniedzēju asociācijas pārstāve Suzanna Bleiere stāsta, ka Vācijā strādā 200 000 prostitūtas, no kurām 80% ir ārzemnieces no Bulgārijas, Rumānijas, Polijas un Ukrainas. “Lielākā daļa paguva aizbraukt mājās, bet dažas ir bez pajumtes. Mēs runājam par 3-4% industrijas mazāk aizsargāto. Viņas atbrauca šurp tukšām rokām, cerot nopelnīt naudu. Tagad spiestas dzīvot pie draugiem vai vispār uz ielas. Dažas laimīgās palikušas bordeļos,” viņa stāsta.
