Sazvērestības teorijas, kas biedēja spāņu gripas pandēmijas laikā, kad cilvēki mira miljoniem

1918. gada jūnijā laikraksts “Hatsfira”, kas bija vadošais ebreju izdevums Krievijas impērijā, visticamāk, no Madrides vēstīja: “Visas sabiedriskās un valsts iestādes galvaspilsētā ir slēgtas. Tramvaju satiksme apturēta. Rūpnīcas un ražotnes ir slēgtas. Mācības skolās nenotiek, un skolēni, kuri vēl nupat naski gatavojās eksāmeniem, nu ir aizsūtīti mājās. Vairāk nekā 100 000 cilvēku guļ slimi savās gultās, to vidū arī karalis un viņa ministri, jo arī viņus ir skārusi šī dīvainā un savādā slimība, kas pēkšņi uzliesmoja Spānijas valstī.”

Šobrīd daudzi pasaulē piesauc spāņu gripu un “uzrok” tā laika avīžu virsrakstus, kuru aprakstītie notikumi dažbrīd rada asociācijas ar šī brīža realitāti jaunā koronavīrusa Covid-19 uzliesmojuma ierobežošanai uzsākto drošības pasākumu dēļ.

Kas ir spāņu gripa?

Šī postošā pandēmija pasauli pārņēma 1918. gadā, 1. pasaules kara noslēgumā. Tās kulminācija ilga aptuveni gadu – no 1918. gada aprīļa līdz 1919. gada pavasarim. Reti kura pasaules vieta tolaik necieta no gripas; pasargāti nebija pat pavisam attāli un no apkārtējās pasaules nošķirti eskimosu ciemati.

Aplēses liecina, ka aptuveni trešdaļa līdz pat puse pasaules iedzīvotāju inficējās ar spāņu gripu, kas galvenokārt skāra veselīgos un jaunos, kuri parasti ir ārpus gripas komplikāciju riska.

Dažu mēnešu laikā spāņu gripa kļuva par nāvējošāko slimību cilvēces vēsturē, rēķinot pēc upuru skaita noteiktā laika periodā. 24 nedēļu laikā tā nogalināja tikpat, cik HIV 24 gados. Precīzs upuru skaits gan nav zināms, taču aplēses liecina, ka tās dēļ dzīvību zaudēja 20 – 100 miljoni cilvēku. Piemēram, 1918. gadā ASV spāņu gripas dēļ vidējais iedzīvotāju dzīves ilgums samazinājās par 12 gadiem.

Konspirācijas

Tāpat kā šobrīd, arī pirms 100 gadiem pasaule nebija pasargāta no viltus ziņām un konspirācijām. Pandēmijas laikā tika nosaukti daudzi “vaininieki”. Pirmās apsūdzības izskanēja Vācijas virzienā, proti, tās kuģi līdz Spānijas krastiem nogādāja “dīvaino bacili, kurš inficē cilvēkus”.

Tolaik bija cilvēki, kuri patiešām uzskatīja, ka spāņu gripa ir “jauns un briesmīgs kara ierocis”. “The New York Times” zinātnes reportiere Džina Koltata savā 2001. gadā izdotajā grāmatā “Gripa: Stāsts par lielās gripas pandēmiju 1918. gadā un, meklējot vīrusu, kas to izraisīja” raksta, ka saskaņā ar vienu ziņu, epidēmija ASV sākās pēc tam, kad maskēts vācu kuģis tumsas aizsegā ieradās Bostonas ostā un “izlaida mikrobus”, kas inficēja pilsētu. Toreiz atradās pat aculieciniece, kāda gados veca sieviete, kura redzēja taukainu pleķi plūstam ūdeņos pie ostas.

Cita teorija liecināja, ka vācieši slepeni izkāpa krastā Bostonas ostā un bīstamo vielu izlaida teātros, kā arī citās publiskās vietās. Savukārt vēl kādā biedējošā versijā bija izklāstīts, ka spāņu gripas pandēmija aizsākās Vācijā ražotā saindētā aspirīna dēļ.

Interesanti, ka spāņu gripa, iespējams, nemaz neaizsākās Spānijā. Lai arī nav zināms, kur tieši sākās uzliesmojums, kas pārņēma pasauli, par spāņu gripu tā, visticamāk, tika nosaukta tāpēc, ka Spānijas prese aktīvi ziņoja par vīrusu un tā izplatību, daudziem liekot secināt, ka uzliesmojums sācies tur. Pētnieki secina, ka tieši cenzūras trūkums valsts presē šai nāvējošajai pandēmijai deva šādu iesauku, jo Spānijas valsts neliedza plašsaziņas līdzekļiem ziņot par epidēmijas apmēriem. Dažos avotos izskan, ka tieši ASV bija uzliesmojuma epicentrs.

Zīmīgi, ka Spānijas prese ne tikai sparīgi ziņoja par slimības izplatīšanos, bet arī neslēpa faktu, ka saslimis valsts premjerministrs, vairāki ministri un pats Spānijas karalis Alfonso XIII.

Pētnieki norāda, ka toreiz valstis vainoja viena otru par slimības izplatīšanu. 1918. gadā angļu satīriskais žurnāls “Punch” rakstīja, ka Spānija kļuvusi bēdīgi slavena kā valsts, kas it kā attīsta un eksportē jaunu vīrusa veidu, taču Madridē šo slimību dēvēja par “Neapoles karavīru” par godu dziesmai no slavenas operetes, Itālijā to sauca par “vācu slimību”, Vācija par “krievu mēri”, Krievijā par “ķīniešu slimību”, bet Japānā par “amerikāņu slimību”.

Cilvēki mira kā mušas

Pagājušajā gadā žurnālā “Science Translational Medicina”, atzīmējot simtgadi, kopš 1918. gada pandēmijas beigām, bija teikts, ka aizvien nav skaidrs, no kurienes sākās uzliesmojums. Tāpat nav skaidri iemesli, kāpēc ļoti augsta mirstība bija tieši jauno cilvēku vidū.

Pētnieki bija vienisprātis, ka slimība izcēlās no putniem. Ārkārtīgi agresīvais vīruss radīja neparastus simptomus, tostarp akūtu pneimoniju un asins saindēšanos. Inficētajiem attīstījās drudzis un pirms samaņas zaudēšanas viņi piedzīvoja halucinācijas. Dažos gadījumos saslimušo āda kļuva zila un plaušas piepildījās ar šķidrumu. Biedējošs bija arī ātrums, kādā attīstījās nopietnie simptomi – daži pacienti mira pāris dienu vai pat stundu laikā pēc inficēšanās.