Krievijā vīrusa ēnā uzplaukst izdzīvotāju kustība, kura gatavojas ļaunākajam

Medijs vēsta, ka iedzīvotāji dažādi uztver situāciju valstī, proti, kamēr vieni vēl prāto, vai ir vērts doties uz vasarnīcu, ir cilvēki, kuri slēpjas slepenos autonomos ciematos, iepērk bunkurus un zemē ierok mucas ar pārtiku.

Medijs ziņo, ka Urālos, Kaukāzā un Sibīrijā kopš slimības uzliesmojuma arvien vairāk aktivizējas slēgtas kopienas, kurās cilvēki plāno pārlaist krīzi prom no masām. “Mani paziņas no kopienām Urālos un Kaukāzā epidēmijai sāka gatavoties jau pirms vairākām nedēļām,” pastāstījis bijušais neatzītās Piedņestras republikas Augstākās padomes deputāts Dmitrijs Soins, kurš sazinās ar mežā aizgājušajiem krieviem.

Viņš stāsta: “Tās ir pilnībā slēgtas grupas, kas burtiski sastāv no dažiem desmitiem ģimeņu. Dažiem zeme, uz kurām šādas nometnes tiek būvētas, pat nav atzīmēta kadastra kartē. Viņi būvē nomaskētas viensētas, kur pats būtiskākais ir bunkurs vai vismaz pagrabs. Daudzi uztaisījuši sev īstus bunkuru – ar gaisa attīrīšanas sistēmām un ūdens krājumiem,” stāsta Soins.

Viņš atklāj, ka šobrīd šīs kopienas ir apokaliptiski noskaņotas. “Cilvēki grib sevi pasargāt no draudoša bada vai militāriem konfliktiem, kamēr vienīgā aizsardzība no koronavīrusa – aizmukt no skartās teritorijas. Tas patiešām var sagraut pašreizējo ekonomiku. Robežas slēdzas ciet, naftas cena sāka lidot lejā, bet Krievijā tikmēr vēl uzsākts politiskās reformas process,” Soins skaidro cilvēku bailes un motivāciju slēpties šādās kopienās.

Viņš uzskata, ka tie Krievijas iedzīvotāji, kuri gatavojas ļaunākajam, nemaz neesot tik naivi. “Mums ir nobīde no trim līdz sešiem mēnešiem, un tad viss ies uz grunti,” uzskata Soins, kurš pats grasās slēpties Tulas apgabala ziemeļos, ciematā ar nosaukumu Mokrij Korj. “Man tur ir pilnībā autonoma viensēta – esmu uztaisījis aku, ir gāzes padeve. Koronavīrusa laikā var iet un dzīvot.” Viņa ģimene jau esot tur iedzīvojusies – pats Soins sadraudzējies ar vietējās skolas direktoru, sieva dzied baznīcas korī. Ne pagasts, ne vietējie iedzīvotāji pagaidām nezina, ka viņš zem savas mājas būvē pagrabu. “Ar betona grīdām un ventilāciju, domāju, izmaksās ne vairāk par 50 tūkstošiem rubļu (590 eiro),” savās iecerēs ar “Meduza” dalās Soins, kurš pagrabā visādam gadījumam iecerējis izvietot arī vietas gulēšanai.

Izdzīvotāju subkultūra

“Meduza” vēstī, ka šonedēļ Krievijas Ārkārtas situācijas ministrijas veterāns Dmitrijs Ličakovs redzējis, kā divi vīrieši kāvās griķu pakas dēļ. Pēc lielveikalā redzētās drāmas viņš secinājis, ka Maskavā drīz var pat uzplaukt marodierisms. “Tie, kuri nepaguva apgādāties, to var uzsākt. Pagaidām šķiet, ka tas nenotiks, bet kurš zina, kas būs pēc mēneša?” viņš saka.

Viņš pat ir gatavs tam, ka Maskavā var parādīties bandas. “Ir ieroči, ir patronu krājums, ir draugi. Vajadzības gadījumā atvairīsimies,” viņš teicis.

“Meduza” raksta, ka bez Ličakova Krievijā ir arī citi cilvēki, kuri aktīvi gatavojas kataklizmai – vai nu koronavīrusam, vai plūdiem, ekonomiskai krīzei, gāzes sprādzienam vai karam ar Ukrainu. Šādus cilvēkus Krievijā mēdz dēvēt par izdzīvotājiem: šīs subkultūras pārstāvji aprīko savu māju pagrabus, apgādā sevi ar produktu un zāļu krājumiem, mācās pareizi sapakot mugursomu, attīrīt ūdeni un maskēties apkārtnē. Izdzīvotāju kustība kļuvusi kuplāka dažādu notikumu rezultātā: 2012. gadā, kad cilvēki bija pārliecināti par pasaules galu; 2014. gadā pēc notikumiem Ukrainā; 2017. gadā – pēc situācijas saasināšanās Sīrijā.

Izdzīvotāji aktīvi sazinās dažādos forumos, kuri jo īpaši atdzima šogad, īsi pēc tam, kad pasauli pāršalca ziņas par Uhaņas provincē Ķīnā konstatēto jauno vīrusu. Tagad šajos forumos apspriež, ka drīz varētu atgriezties pārtikas kartīšu sistēma, prāto, cik liela ir iespēja, ka koronavīruss laupīs ASV prezidenta Donalda Trampa dzīvību, un runā par ceļiem, pa kuriem doties prom no Maskavas.

Pieredzējušie izdzīvotāji šajās dienās saņemot daudzu iedzīvotāju jautājumus un cilvēku vidū izskanējuši daži pavisam ekstrēmi situācijas attīstības scenāriji.

Izrādās, Krievijā ir arī mazumtirgotāji un celtniecības uzņēmumi, kuri ir gatavi apgādāt bēgošos ar izdzīvošanai nepieciešamo – sākot ar krājumiem un beidzot ar īstiem jo īstiem bunkuriem. Tāpat darbojas vairākas tirdzniecības platformas, kas īpaši mērķētas uz izdzīvotāju subkultūras radīto preču pieprasījumu. Viena no platformām ir ar nosaukumu “Tarakāns”. Tā radītājs Deniss Drobjazgo stāsta: “Mūsu krājumi ar respiratoriem, kādus parasti pārdod specializēto apģērbu veikalos, beidzās jau janvārī – īsi pēc tam, kad izskanēja pirmās ziņas par infekciju.” Tāpat cilvēki iepērkot arī aizsargbrilles un ūdensnecaurlaidīgos tērpus. Vēl tiek iepirkti gāzes baloni un naži.

Drobjazgo arī stāsta, ka turīgākie izdzīvotāji būvē bunkurus, bet uzņēmumi, kas piedāvā šādus pakalpojumus, šobrīd plaukst un zeļ.

Kompānijas “Specprojekt” dibinātājs Daņila Andrejevs atklāj, ka izbūvēt kārtīgu bunkuru maksā aptuveni 10 miljoni rubļu (117 000 eiro). “Tikmēr drošības istabu ir iespējams izveidot jebkurā ēkā mājā, tai nav obligāti jābūt pagrabā, un maksās tas līdz 5 miljoniem rubļu. Pēdējās nedēļas laikā uzņēmums saņēmis jau 10 pieprasījumus uzsākt šādu istabu būvniecību. Andrejevs tādu aktivitāti neatceras arī pēc tam, kad 2017. gadā sarežģījās situācija Sīrijā.

“Meduza” gan uzsver, ka neviens no medija aptaujātajiem izdzīvotājiem, kuri gatavojas teju vai pasaules galam, pagaidām neplāno uzsākt pašizolācijas pasākumus vai vismaz izvairīties no publisku vietu apmeklēšanas. Diviem no viņiem pat ir ar “Covid-19” saslimuši paziņas.

“Gatavojos nopirkt kandžas aparātu, jo spirts [kataklizmas rezultātā] ir valūta,” ar saviem plāniem dalījās viens no izdzīvotājiem.