foto: EPA/Scanpix
Nausēda par lielāko ilglaicīgo apdraudējumu joprojām uzskata Krieviju
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda
2020. gada 10. marts, 19:52

Nausēda par lielāko ilglaicīgo apdraudējumu joprojām uzskata Krieviju

Jauns.lv / LETA

Par lielāko ilglaicīgo apdraudējumu NATO joprojām uzskatāma Krievija, un Rietumvalstu pasivitāte attiecībā uz šīs valsts militārajām aktivitātēm tikai uzkurina Maskavas agresiju, otrdien uzsvēris Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, uzrunājot tā dēvētā Bukarestes deviņnieka (B9) valstu ārlietu ministrus, kas pulcējušies uz sanāksmi Viļņā.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Pēc viņa teiktā, aicinājumi "balstīties uz jaunu ģeopolitisko kārtību“ lauž Rietumu liberālās demokrātijas principus.

"Uzaicināt Krievija būt par kopīgās ģeopolitiskās telpas daļu, radot maldinošu iespaidu par kopīgām interesēm, būtu stratēģiska kļūda. 2014.gadam jāpaliek par robežzīmi, par sāpīgas vilšanās liecību un atgādinājumu, pie kādiem rezultātiem noved intereses, ja trūkst vērtību," uzsvēris Lietuvas prezidents.

Viņš aicinājis nekādos apstākļos nepiekāpties attiecībā uz principiem, uz kuriem balstīta Eiropas un Ziemeļamerikas drošība, uzsverot, ka tas ir "ne tikai mūsu pienākums, bet pat misija". 

„Krievija izdarījusi apzinātu izvēli un cenšas sagraut mums pazīstamo pasaules kārtību. Attiecībā uz to mēs nedrīkstam lolot nekādas ilūzijas. Tomēr mums ir iespēja izvēlēties neattaisnot nekādas bezatbildīgas Krievijas darbības. Mums jāpieprasa no Krievijas atbildība. Nedrīkstam aizmirst, ka pasivitāte vienīgi veicina agresiju," uzsvēris Nausēda.

Viņš vērsis apspriedes dalībnieku uzmanību arī uz Krievijas izplatītajiem apgalvojumiem, ka NATO spēki alianses austrumu flangā, īpaši Baltijas valstīs, var izprovocēt militāru konfliktu. 

"Krievija mēģina iegalvot, ka par spriedzi reģionā ir atbildīga alianse, un cenšas šo versiju uzspiest sabiedrībai. Tās ir ļoti bīstamas runas, un mums pret tām jācīnās," izteicies prezidents.

Vienlaikus viņš norādījis, ka NATO spēku klātbūtne alianses austrumu flangā joprojām ir nepietiekama, īpaši  ņemot vērā Krievijas militāro potenciālu Kaļiņingradas apgabalā. 

"Tādēļ mums nebūtu jābaidās pateikt skaļi - sabiedroto spēki mūsu reģionā atrodas, lai kalpotu par atturošu faktoru un lai mūs aizstāvētu. Vēstījumam, ka pat niecīgākajam uzbrukumam vai invāzijai sekotu nenovēršama alianses atbilde, ir jābūt ļoti skaidram un stingram, neatstājot vietu nekādām šaubām. Ir ļoti no svara uzsvērt tieši atturēšanas vēstījumu, kura mērķis ir spriedzes mazināšana, nevis tās pastiprināšana," uzsvēris Lietuvas prezidents.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda darbā un privātajā dzīvē

gallery icon
40

Kā ziņots, "Bukarestes deviņnieka" valstu - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Čehijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ungārijas - ārlietu ministri otrdien un trešdien tiekas Viļņā, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar Krieviju un Ķīnu, informācijas tehnoloģiju un 5G interneta drošību, NATO lomu cīņā pret terorismu, enerģētisko drošību un NATO lēmumu īstenošanu attiecībā uz alianses austrumu flanga kolektīvo aizsardzību.

Deviņu NATO austrumu flanga valstu grupa, kas tika izveidota, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, "Bukarestes deviņnieka" nosaukumu ieguva pēc savas pirmās sanāksmes, kas 2015.gadā notika Rumānijā.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās