Arheologi Vācijā izrok padomju spiegu raidītāju

Tas ir ievērojamākais eksponāts līdztekus bronzas laikmeta bultu uzgaļiem un citiem pagājušā gada arheoloģiskajiem atradumiem Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē.

Tas ir pirmais šāds atradums Vācijā. “Šajā gadījumā atšķirībā no citiem lielākajai daļai cilvēku vēl ir saikne ar to laikmetu,” "Deutsche Welle" saka Reinas apgabala izrakumu un pieminekļu saglabāšanas pārvaldes šefs Erihs Klasens.

Meklēja seno romiešu apmetni

Raidītāju pērn augusta sākumā pētnieki atrada ap 30 kilometru uz rietumiem no Ķelnes. Arheologi meklēja seno romiešu apmetnes paliekas, bet uzdūrās daudz jaunāku laiku relikvijai. Izrakumi noritēja nocirsta meža vietā, kas atbrīvota brūnogļu ieguvei.

Ekskavators viegli aizķēra zaļu kasti, ap 15 kilogramu smagu, kad to izraka un atvēra, iekšā atradās iekārta ar uzrakstiem angļu valodā. Arheologi pieļauj, ka Rietumvācijā dzīvojušais spiegs nav pratis krieviski, bet uz papīra iepakojuma ir uzraksti kirilicā.

Aparāts bijis jauns, ne reizi neizmantots. “Kad atplēsa iepakojumu, ar šņākoņu iznāca gaiss,” atceras izrakumu vadītājs, senās Romas eksperts Martins Grūnevalds.

Netālu no kodolieroču bāzes

Plāksnīte ar uzrakstu P-394 KM un sērijas numuru 380388 bija pietiekams pavediens meklējumam Google – tā ir 80. gados PSRS izstrādāta pārnēsājamā īsviļņu radiostacija izlūkošanas vajadzībām "Striž-KM". Konsultācijas sniedza arī Vācijas militārās pretizlūkošanas dienesta MAD speciālisti.

Zīmīga ir slēptuves vieta – apmēram desmit kilometru no Norvenihas militārā lidlauka, kur aukstā kara gados bija izvietoti ASV kodolieroči. Turklāt tikai kilometru tālāk mežā atradās raķešu Pershing palaišanas iekārtas.

Raidītāju varēja aprakt gan PSRS, gan Vācijas Demokrātiskās Republikas aģents, kurš joprojām varētu būt dzīvs. “Kaste atradās 60 līdz 80 centimetru dziļumā, proti, aizsargāta no sala, kā aprakstīts Varšavas līguma valstu instrukcijās. Ir dati, ka iekārta ražota 1987. gadā. Kad tieši tā nokļuva zemē, precīzi pateikt nevar, bet acīmredzot līdz 1990. gadam,” spriež Klasens.

Gatavi atdot īpašniekiem

Ir zināms, ka instrukcija paredzēja šādas iekārtas noslēpt ārkārtas gadījumiem, raidītāja rādiuss bija 1200 kilometru plašs, tātad bez problēmām varēja brīdināt sociālisma bloku.

Savdabīgi, bet teorētiski raidītājam var pieteikties īpašnieks, tostarp Maskava, un vācieši esot gatavi sarunām. “Mēs noteikti neuzstāsim, lai tas paliek šeit, bet vēstures izziņai gribētu no Krievijas puses iegūt vēl kādu informāciju,” norāda Klasens.