Borreljs atbalsta ideju par lidojumu aizliegšanu virs Idlibas
Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žozeps Borreljs atbalsta ideju par lidojumu aizlieguma zonas noteikšanu virs Sīrijas ziemeļrietumu reģiona Idlibas, vienlaikus uzsverot, ka šis jautājums pirmkārt jāizskata NATO un ANO, nevis ES.
"Man kā [ES] augstajam pārstāvim tā pavisam noteikti šķiet laba ideja," Zagrebā, kur paredzētas diskusijas ar ES valstu ārlietu ministriem par situācijas eskalāciju Sīrijas Idlibas provincē, sacīja Borreljs.
Lidojumu aizlieguma zonu ierosinājis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans, bet Vācijas kanclere Angela Merkele rosinājusi izveidot drošības zonu civilistu aizsardzībai.
"Mums ir nepieciešama vieta un telpa, lai sniegtu humāno palīdzību," ierodoties uz sarunām ar ES kolēģiem, sacīja Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.
Sīrijas armija valsts ziemeļos, arī Idlibas provincē, kur atrodas pēdējais nemiernieku bastions, kopš decembra izvērsusi uzbrukumu pret nemiernieku spēkiem.
Situācija saasinājās pēc tam, kad Sīrijas armijas ofensīvā dzīvību zaudēja 50 tur izvietotie Turcijas karavīri.
Pēc tam, kad Idlibā Sīrijas gaisa spēku triecienā 28.februārī tika nogalināti 34 Turcijas karavīri, Erdoans paziņoja, ka turpmāk vairs neliks šķēršļus tam, ka Turcijā bāzētie bēgļi un nelegāli imigranti dodas ES virzienā.
Rezultātā līdzās Turcijas robežai ar ES dalībvalsti Grieķiju sapulcējušies tūkstošiem migrantu, kas cenšas pārkļūt robežai.
Pēdējo dienu laikā Grieķijas policijai vairākkārt izraisījušās sadursmes ar migrantiem, kas nelegāli mēģina iekļūt valstī.
Idliba ir pēdējais Sīrijas bruņotās opozīcijas bastions un tajā liela ietekme ir "Al Qaeda" bijušā Sīrijas atzara vadītajai džihādistu aliansei "Hayat Tahrir al-Sham".
Turcija vēlas, lai Sīrijas armija Idlibas provincē atvelk savus spēkus līdz līnijai, par kuru vienošanās tika panākta Sočos 2018.gada septembrī Krievijas un Turcijas starpā.
Sīrija un tās sabiedrotā Krievija Turcija pārmet, ka tā pati neievēro Soču vienošanos un nav panākusi radikālo grupējumu aiziešanu no frontes līnijas rajoniem.
Sīrijas pilsoņkarš aizsākās 2011.gadā, un konflikts pakāpeniski sadrumstalojās daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.
