Krievu jūrniekus ievelk kriminālā tūrisma biznesā

Draudošie sodi ir ļoti bargi – visā nopietnībā pat daži gadsimti aiz restēm un miljoniem eiro. Janvāra beigās Antonam Karramovam un Platonam Davidovam no Sočiem tiesa Grieķijā piesprieda 395 gadus nebrīvē un sešu miljonu eiro naudassodu.

Par katru migrantu līdz desmit gadiem

Kopš 2014. gada Grieķijā par nelikumīgu imigrantu pārvadāšanu paredzēts cietumsods līdz desmit gadiem un naudassods no 10 000 līdz 30 000 eiro – par katru nelegāli. Ja migranti pakļauti briesmām, piemēram, vesti pārslogotā laivā, sods pieaug līdz 15 gadiem un 200 000 eiro par katru pasažieri.

"Deutsche Welle" vēsta, ka Krievijā darbojas tīkls, kas vervē jūrniekus, piedāvājot darbu it kā uz tūristu jahtām, kas kursē starp Turciju, Grieķiju, Itāliju un Melnkalni. Solīta laba alga, lidojumu apmaksa, dzīvošana viesnīcās un ēdināšana. Tūristu vietā izrādās migranti, bet vervētāji nozūd.

Pēc jūrnieku un viņu tuvinieku stāstītā, šī mafija sevišķi aktīva ir Krasnodaras novadā, tāpat potenciālos upurus nolūko lidostās, shēmā piedalās arī krieviski runājoši niršanas instruktori Bodrumas kūrortā Turcijā un Barā Melnkalnē.

Vētra iedzen policijas rokās

Davidovs darbu atrada internetā, domādams, ka vadās pasažierus starp Turciju un Itāliju. Apmācību un dzīvošanu apmaksāja turku darba devējs, bet jau pirmajā reisā uz borta nogādāja negaidītus papildu braucējus. Vētras dēļ kuģis piestāja Grieķijas krastā, policija atrada bēgļus un arestēja ekipāžu.
Profesionālajam jūrniekam no Usurijskas Aleksejam

Maļenkovam draud līdz 600 gadiem Grieķijas cietumā. Vervētājs Sočos viņam solīja 200 000 rubļu mēnešalgu (teju 2900 eiro). Kopā ar pārinieku Romanu Beļenko viņš mēnesi nodzīvoja viesnīcā Bodrumā, kur turku kapteinis regulāri atstāja katram pa 150 lirām (ap 25 eiro) ēšanai. Maļenkovam radās bažas, ka viņš iestidzis parādos, bet atgriezties Krievijā jūrnieks baidījās, jo vervētāju rīcībā bija pases dati un adrese.

Jau pirmajā reisā no Bodrumas Maļenkova jahtai piebrauca divas laivas un turku kapteinis ar draudiem piespieda uzņemt 62 pasažierus, kas diez ko neatgādināja tūristus.

Arī šajā gadījumā vētra piespieda doties uz Grieķijas krastu, kur jūrniekus aizturēja policija. Maļenkovs ar Beļenko gaida tiesu Kosas salā, kopā ar viņiem ir vēl divi krievi, daži ukraiņi un Moldovas pilsonis, un visiem ir līdzīgs stāsts.

Bēgļu straume nerimst

Pērn Grieķija atkal kļuva par galvenajiem vārtiem nelegālajiem imigrantiem ceļā uz Eiropu. ANO bēgļu aģentūra 2019. gadā reģistrēja 59 000 nelegāļu, kuri pa jūru ieradās no Turcijas – teju divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet sauszemes robežu ar Turciju šķērsoja 14 000, lielākoties sīrieši.

Grieķijas salās izvietotās nometnes ir pārapdzīvotas. Tās nolemts slēgt, un plānots martā sākt būvēt jaunus nelegālo imigrantu izvietošanas centrus Lesbas, Samas, Hijas, Leras un Kosas salās.

Jauno centru mērķis ir paātrināt lietu izskatīšanu un atraidīto patvēruma meklētāju deportēšanu, cerot izraidīt atpakaļ uz Turciju 200 migrantu nedēļā.

Būvēs barjeru jūrā

Salās un gar sauszemes robežu ar Turciju tiks palielināts robežsargu skaits. Grieķija arī plāno izveidot peldošu barjeru, lai neļautu tās salās nokļūt migrantiem no netālās Turcijas. Aizsardzības ministrija rīko konkursu par peldoša 2,7 kilometrus gara nožogojuma piegādi.

No tīkla veidotai barjerai jāpaceļas pusmetru virs ūdens un jābūt aprīkotai ar mirgojošām gaismām. Ministrija lēš, ka projekts izmaksās 500 000 eiro, summā ietilpst arī barjeras uzturēšana četru gadu garumā.