Lordu palāta nobalso par breksita likumprojekta grozījumu: ES pilsoņiem ir jāpiešķir fiziski dokumenti

Lordu palāta ar 270 balsīm par un 229 pret nolēma, ka ir jāveic grozījums likumprojektā par izstāšanos no ES, kurš ratificē nosacījumus Lielbritānijas izstāšanās procesa sākšanai 31.janvārī.

Likumprojekts bija pieņemts bez šķēršļiem parlamenta apakšpalātā Kopienu palātā, kur premjera Konservatīvajai partijai ir vairākums, bet lielāka opozīcija tam bija Lordu palātā.

Pirmdien notikušais balsojums attiecas uz 3,6 miljoniem ES un Šveices pilsoņu, kuri pašlaik dzīvo Lielbitānijā.

Viņiem ir jāpiesakās uz uzturēšanās tiesībām Lielbritānijā pēc breksita. Veiksmīga iznākuma gadījumā viņiem tiek piešķirts elektronisks kods, kas jāuzrāda namīpašniekiem, aviolīniju darbiniekiem un citiem, kas varētu pieprasīt pierādījumu par viņu imigrācijas statusu.

Lordu palātas loceklis Džonatans Outss no opozīcijā esošās Liberāldemokrātu partijas uzsvēra, ka šis process ir "atkarīgs no interneta savienojuma trausluma un valdības IT sistēmas elastības".

"Reālajā pasaulē, ievērojot pastāvīgās uzturēšanās vietu, imigrācijas statusa pierādījums ir fiziskā dokumentā," Outss paziņoja pārējiem pēriem Lordu palātā.

Eiropas Parlamenta koordinators breksita lietās Gijs Verhofstats arī ir paudis bažas par fizisku dokumentu trūkumu "noteiktības nodrošināšanai".

Lordu palāta nobalsoja par to, ka ES pilsoņiem ir jāpiešķir fiziski dokumenti, un šis grozījums tagad jāapstiprina Kopienu palātai balsojumā trešdien.

Ja parlamenta apakšpalāta noraidītu šo grozījumu, tā sūtītu šo likumprojektu atpakaļ Lordu palātai, un šāds "pingponga" process turpinātos, līdz viena no palātām padotos.

Lordu palāta otrdien balsos par vēl vienu breksita likumprojekta grozījumu, kas attiecas uz nepavadītu bēgļu bērnu tiesībām pievienoties radiniekiem Lielbritānijā.