Igaunijas prokremliskais aktīvists Linters ieguvis amatu Krievijas okupētajā Donbasā
Krievijas okupētajā Ukrainas austrumdaļā par vienu no varas struktūru vadošajām amatpersonām kļuvis Igaunijas prokrieviskais aktīvists Dmitrijs Linters, kas 2007.gadā Tallinā tika aizturēts par tā dēvēto bronzas nakts nekārtību organizēšanu, ziņo tīmekļa medijs "Spektr".
Okupētajā Doņeckas apgabala teritorijā Igaunijas pilsonis Linters tagad ir vienīgās un "valdošās" partijas "Doņeckas republika" izpildkomitejas vadītāja vietnieks, vēsta uz Krievijas auditoriju vērstais medijs, kas ir bāzēts Latvijā.
Linters bija viens no četriem Igaunijas prokrieviskā grupējuma "Nakts sardze" aktīvistiem, kas 2007.gadā tika aizturēti par nekārtību organizēšanu Tallinā laikā, kad no pilsētas centra uz karavīru kapsētu tika pārvietots piemineklis padomju karavīriem jeb tā dēvētais bronzas kareivis. Tiesā šie aktīvisti tika attaisnoti.
Pēdējā laikā Linters sevi pozicionējis kā "cilvēktiesību aizstāvis". Viņš arī ieņem izpilddirektora amatu Krievijas kara vēstures biedrībā "Simbolisms un patriotiskā audzināšana".
Ar līdzgaitniekiem Linters pirmo reizi tika iepazīstināts novembra beigās partijas aktīva un vadības sanāksmē. Ļinters sēdējis pasākuma prezidijā līdzās Doņeckas apgabala okupētās daļas administrācijas līderiem Denisam Pušiļinam un Aleksandram Anančenko.
Linters dzīvo Doņeckā kopš 2019.gada pavasara, portālam "Spektr" sacījuši informēti avoti, tomēr līdz šim viņš centies savu vārdu nesaistīt ar okupantu varas struktūrām.
"Viņš ir ļoti augstprātīgs puisis, kas neslēpj, ka ir ieradies Doņeckā, lai šeit sasniegtu lielus augstumus, daudz stāsta par savām ievērojamajām saitēm Maskavā. Viņu tā arī sauc - Putina draugs, Pušiļina znots," sacīja avots.
Tiesa gan, Pušiļins esot pārāk jauns, lai viņam jau būtu znots, tomēr viņa radiniecei Jeļenai Ņikitinai, kas savulaik ieņēmusi amatu okupantu propagandas struktūrās, ir pieaugusi meita Jūlija, ar kuru savu dzīvi tagad esot saistījis Linters, skaidroja "Spektr" avots.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
