Francijas galēji kreiso līderis Melanšons notiesāts par policista un prokurora pagrūšanu
Francijas tiesa pirmdien piespriedusi nosacītu trīs mēnešu cietumsodu galēji kreiso līderim Žanam Likam Melanšonam, kurš policijas reida laikā viņa vadītās partijas birojā pagrūdis policistu un prokuroru.
Kreiso ekstrēmistu partijas "Nepakļāvīgā Francija" līderis Melanšons notiesāts apsūdzībās par pretošanos un provokāciju. Papildus nosacītajam cietumsodam tiesa Melanšonam piespriedusi arī 8000 eiro lielu sodanaudu.
Melanšons paziņojis, ka tiesas spriedums bijis politizēts, un atzinis, ka cerējis uz attaisnošanu. Viņš arī paudis neapmierinātību, ka viņam nākas risināt šo jautājumu laikā, kad jāatbalsta arodbiedrību streiki pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona iecerēto pensiju sistēmas reformu.
Policija, kas bija civilprasītājs lietā pret Melanšonu, uzsvēra, ka tiesvedība nav bijusi politizēta.
Cits "Nepakļāvīgās Francijas" likumdevējs Aleksis Korbjē tika attaisnots, bet partijas parlamenta loceklim Bastjēnam Lašo, Eiropas Parlamenta (EP) deputātam Manuelam Bomparam un partijas preses pārstāvei Mjūrielai Rozenfeldai tika piespriestas līdz 7000 eiro lielas sodanaudas.
Melanšons pagrūda policistu un prokuroru dusmās par policijas veiktajiem reidiem viņa mājās un partijas birojos.
Reidi tika veikti divu izmeklēšanu ietvaros. Policija izmeklēja aizdomas, ka partija nepamatoti tērējusi EP līdzekļus. Izmeklēti tika arī iespējamie pārkāpumi Melanšona kampaņā pirms prezidenta vēlēšanām 2017.gadā.
"Republika esmu es, es esmu parlamenta loceklis. Vācies nost no ceļa un atver šīs durvis," reida laikā uz policistu kliedzis Melanšons, kurš pēc tam mēģinājis ar spēku tikt garām policistam un iekļūt savā birojā.
Pašreiz Francijā notiek tiesvedības pret vairākiem ietekmīgiem politiķiem, tostarp pret bijušo Francijas premjerministru Fransuā Fijonu, kuram tiesas priekšā būs jāstājas 24.februārī. Viņš apsūdzēts par fiktīvas darbavietas radīšanu savai dzīvesbiedrei.
Arī galēji labējās Francijas Nacionālās apvienības (RN) līdere Marina Lepēna un viņas tēvs, partijas dibinātājs Žans Marī Lepēns apsūdzēti EP līdzekļu izšķērdēšanā.
Līdzīgas apsūdzības izvirzītas arī centriskās partijas Demokrātiskā kustība" ("MoDem") ilggadējam līderim Fransuā Beirū un Silvijai Gulārai, kas EP deputāta amatu ieņēma no 2009. līdz 2017.gadam, bet tagad ir Francijas centrālās bankas vadītāja vietniece.
Gulāra jau piekritusi atmaksāt EP 45 000 eiro. Tā ir summa, kas sastāda deputāta palīga astoņu mēnešu algu un par kuru viņa nav spējusi atskaitīties.
