Krievija nodevusi Ukrainai trīs sagrābtos karakuģus
Krievija Ukrainai pirmdien nodevusi trīs Ukrainas karakuģus, kurus Krievija pirms gada bija sagrābusi okupētās Krimas piekrastē, pavēstīja Maskavas un Kijevas varasiestādes.
"18.novembrī Ukrainas pusei tika nodoti trīs Ukrainas flotes kuģi, kas 2018.gada novembrī nelegāli šķērsoja Krievijas robežu," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Ukraina apstiprināja, ka ir notikusi trīs pērn sagrābto kuģu nodošana.
Sākusies "kuģu pārvietošanās Ukrainas kontinentālās daļas virzienā", teikts Ukrainas karaflotes paziņojumā.
Ukrainas valdības pārstāvji iepriekš apliecināja, ka kuģi tiks nogādāti Odesā.
Jau ziņots, ka 2018.gada 25.novembrī Krievijas jūras spēki Kerčas šaurumā pie okupētās Krimas krastiem apšaudīja un sagrāba trīs Ukrainas jūras spēku kuģus - velkoni "Jani Kapu" un mazos artilērijas bruņukuterus "Nikopoļ" un "Berdjansk", kā arī sagūstīja uz tiem esošos 24 jūrniekus.
25.maijā Starptautiskais jūras tiesību tribunāls atzina, ka Krievijai jāatdod Ukrainai sagrābtie kuģi un jāatbrīvo sagūstītie jūrnieki.
7.septembrī Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņas gaitā jūrnieki tika atbrīvoti.
Francija piektdien paziņoja, ka Parīzē 9.decembrī notiks tā dēvētā Normandijas formāta samits, kurā tiksies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Viņiem pievienosies Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele, lai atrisinātu konfliktu Ukrainas austrumos, teikts Elizejas pils paziņojumā.
Normandijas formātā ietilpst Ukraina, Krievija, Francija un Vācija.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss pirmdien ierodas Kijevā, lai palīdzētu sagatavot samitu.
Berlīnē Ārlietu ministrijas preses sekretārs sacīja, ka šī ir pirmā reize, kad saistībā ar šo konfliktu jaušama "kaut kāda sakustēšanās".
Ukraina un Krievija apmainās ar gūstekņiem 2019. gada rudenī: atbrīvots arī režisors Sencovs un 24 ukraiņu jūrnieki
"Mēs gribam izmantot šo izdevību," viņš piebilda.
Sagaidāms, ka Parīzes sarunās galvenā uzmanība būs pievērsta plānam par īpaša statusa piešķiršanu Ukrainas austrumu reģioniem, kas šobrīd atrodas Krievijas atbalstīto militāro formējumu kontrolē, ja tajos notiks brīvas un godīgas vēlēšanas atbilstoši Ukrainas konstitūcijai.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
