Lietuvas parlaments pirmajā lasījumā pieņem grozījumus prezidenta tiesībās apžēlot par spiegošanu notiesātos

"Likumprojekta izstrāde balstīta centienos paaugstināt nacionālo drošību, nepieciešamību ar tiesiskiem līdzekļiem pienācīgi aizstāvēt Lietuvas pilsoņus," Seimā sacīja likumprojekta iesniedzējs, parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Daiņus Gaižausks no valdošās Zemnieku un zaļo savienības.

Grozījumi noteic, ka apžēlošanu var piemērot pēc vienošanās, kas ar citu valsti panākta par Lietuvas pilsoņa, pret kuru šajā valstī notikusi kriminālvajāšana, jo viņš darbojies Lietuvas valsts drošības interesēs, atgriešanos Lietuvā.

Par grozījumu apstiprināšanu pirmajā lasījumā balsoja 100 Seima deputāti, bet pieci atturējās. Lietuvas parlamentā kopumā ir 141 deputāts. Otrajā lasījumā grozījumi Seimā tiks izskatīti 22.oktobrī. Lai tos pieņemtu, tie jāapstiprina vēl divos lasījumos.

Ziņu aģentūras BNS avotu sniegtā informācija liecina, ka šie grozījumi ir saistīti ar plānoto par spiegošanu notiesātu personu apmaiņu starp Lietuvu, Krieviju un Norvēģiju.

Grozījumu autors Gaižausks paudis, ka likumā ir skaidri jānostiprina valsts prezidenta tiesības apžēlot personu, kas saistīta ar vienošanos starp divām valstīm.

Vienlaikus vairāki juristi norāda, ka grozījumi ir lieki, jo jau tagad likums ļauj Lietuvas prezidentam atbrīvot notiesāto no soda izciešanas.

Tādus argumentus pauda arī vairāki parlamenta opozīcijas deputāti, apšaubot grozījumu nepieciešamību.

"Cik saprotu, šis projekts vienkārši sašaurina prezidenta brīvību apžēlot, jo pašlaik un agrāk, jebkurā brīdī, kad valstis ir vienojušas par apmaiņu, apžēlošanas institūts ir piemērojams, tā izmantošanai nav nepieciešami nekādi papildinājumi," sacīja Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas loceklis Arvīds Anušausks no opozīcijā esošās "Tēvzemes savienības - Lietuvas kristīgie demokrāti".

Jauktās deputātu frakcijas pārstāvis Vītauts Baks, kurš iepriekš vadīja parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisiju, atgādināja, ka apžēlošanas tiesības ir valsts konstitūcijā nostiprināta prezidenta privilēģija.

"Vai jūs nedomājat, ka šajā gadījumā apžēlošana ir konstitucionālajās tiesībās noteikta prezidenta privilēģija un to neviens neierobežo, bet tagad jūs piedāvājat to ierobežot. Vai jūs nedomājat, ka šis ierosinājums ir pārmērīgs, un, ja ir Lietuvas pilsoņi, kuriem nepieciešama Lietuvas palīdzība, tā vienkārši ir jāsniedz," retoriski jautāja politiķis.

Gaižausks atbildēja, ka prezidenta tiesības apžēlot neviens neapstrīd, tomēr grozījumi sniegtu prezidentam lielāku pamatu apžēlošanas piemērošanai.

Parlamenta Juridiskais departaments uzstājis, ka pašreizējās likuma normas nekādā veidā neierobežo prezidenta pilnvaras apžēlot notiesātos.

"Ir jāuzskata, ka tiesiskā regulējuma projektā piedāvātais ir pārmērīgs," norādīja departamentā.

Jau vēstīts, ka anonīmi avoti BNS sacījuši, ka Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas vadītā Valsts aizsardzības padome pagājušajā nedēļā apstiprinājusi spiegu apmaiņu.

Pēc šo avotu teiktā, Lietuva Krievijai nodos pirms diviem gadiem notiesāto Krievijas Federālā drošības dienesta aģentu Nikolaju Fiļipčenko, savukārt Krievija Lietuvai - 2016.gadā notiesātos Lietuvas pilsoņus Jevgeņiju Mataiti un Aristīdu Tamošaiti.  

Vienošanās par apmaiņu attiecas arī uz Krievijā notiesātu Norvēģijas pilsoni un vēl vienu Krievijas pilsoni, sacījuši anonīmie avoti. Pēc mediju ziņotā, šis Norvēģijas pilsonis varētu būt Frūde Bergs, kuram Krievijas tiesa šogad aprīlī piesprieda 14 gadu ieslodzījumu par spiegošanu.

BNS avoti apliecināja, ka Lietuvas sarunas ar Norvēģiju un Krieviju par spiegu apmaiņu ilgušas vairākus gadus.

Fiļipčenko Lietuvā tika aizturēts 2015.gadā, kad bija ceļā no Baltkrievijas uz Kaļiņingradas apgabalu. 2017.gada jūlija sākumā Viļņas apgabaltiesa atzina viņu par vainīgu dokumentu viltošanā, lai slēptu savu identitāti, un vairākkārtēju nelikumīgu robežas šķērsošanu. Viņam piesprieda desmit gadu cietumsodu.

Lietas materiāli liecina, ka Fiļipčenko kopā ar citām personām mēģināja savervēt Lietuvas Vadības apsardzes departamenta darbiniekus, kuri varētu izvietot noklausīšanās aprīkojumu toreizējās Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites darba kabinetā un rezidencē. Pēc sprieduma nolasīšanas komentāri par šo informāciju nav sniegti.  

Lietuvas Valsts drošības departaments paziņojis, ka šī bija pirmā reize, kad valstī aizturēts Krievijas drošības dienestu štata darbinieks.

2016.gada aprīlī Krievijas Kaļiņingradas apgabala tiesa atzina Lietuvas un Krievijas dubultpilsoni Mataiti par vainīgu pēc Krievijas Kriminālkodeksa panta par valsts nodevību. Viņam piesprieda 13 gadu ieslodzījumu stingra režīma kolonijā, kā arī atņēma rezerves trešā ranga kapteiņa militāro pakāpi un piesprieda 200 tūkstošu rubļu (apmēram 2800 eiro) naudassodu. Tā paša gada martā Maskavā par spiegošanu tika notiesāts Lietuvas pilsonis Aristīds Tamošaitis. Viņam piespriests 12 gadu cietumsods. Krievija Mataiti un Tamošaiti apsūdzēja par Lietuvas militārās izlūkošanas uzdevumi izpildi.  

Lietuvas iestādes nav sniegušas komentārus saistībā ar šīm personām.