Haosa apstākļos Barselonas lidosta tomēr atsākusi darbu
Katalonijas galvaspilsētā Barselonā pēc Spānijas Augstākās tiesas sprieduma Katalonijas separātistu kustības līderu lietā izraisījušās sadursmes protestētāju un policijas starpā. Pirmdienas vēlā vakarā paralizētā lidosta otrdien atsākusi savu darbu.
Tūkstošiem protestētāju bloķē Barselonas lidostu, autoceļus un vilcienu satiksmi
Liela protestētāju pūļa un policijas starpā sadursmes izraisījušās Barselonas starptautiskajā lidostā. Cilvēki mēģinājuši izlauzties cauri policijas kordonam, kas bija nobloķējis vienu ēkas daļu. Citā ēkas daļā policisti pret protestētājiem lika lietā stekus un centās viņus izklīdināt ar asaru gāzi. Pirmdien kopumā atcelti 108 reisi, pavēstīja Spānijas lidostu dienests "Aena".
Otrdienas rītā lidosta darbu atsākusi, ziņo ārvalstu mediji. Arī tur esošie latvieši portālu Jauns.lv informēja, ka pirmdien ielidojušie un lidostā iestrēgušie pasažieri vēlu naktī tomēr izlaisti no telpām.
Jau vēstījām, ka tūkstošiem Katalonijas neatkarības atbalstītāju piedalījās demonstrācijā arī Barselonas centrā, bloķējot vairākas ielas un piekļuvi metro stacijām.
Pēc sprieduma pasludināšanas tika izdots jauns trimdā Beļģijā dzīvojošā Katalonijas ekspremjera Karlesa Pudždemona aresta orderis.
Katalāņi ir "represiju un atriebības stratēģijas upuri", preses konferencē sacīja ekspremjers.
Spānijas Augstākā tiesa pirmdien piesprieda 13 gadu cietumsodu bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam, atzīstot viņu par vainīgu musināšanā uz dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanā.
Vēl trim katalāņu separātistu līderiem, kas stājās tiesas priekšā saistībā ar neatkarības referenduma sarīkošanu 2017.gadā, piespriesti 12 gadu ilgi cietumsodi, bet pieciem citiem apsūdzētajiem - nedaudz īsāki cietumsodi.
Katalonijas valdība 2017.gada 1.oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas. Tomēr šajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt vairākumu reģionālajā parlamentā.
Spānijas valdība cer, ka ilgi gaidītais Augstākās tiesas lēmums 12 katalāņu separātistu līderu prāvā beidzot ļaus pārvarēt krīzi Katalonijā. Savukārt reģiona neatkarības atbalstītāji cer uz pretēju efektu - separātistu vienotību un jaunu stimulu protestiem.
