Itālijas tiesa atļauj mirt neglābjami slimajiem
Itālijas Konstitucionālā tiesa nolēmusi, ka palīdzēt cilvēkam brīvprātīgi nomirt nav noziegums, ja viņa dzīve pārvērtusies nepanesamās ciešanās.
2017. gadā itālis Fabiano Antoniani – dīdžejs Fabo – izvēlējās aiziet no dzīves 40 gadu vecumā Šveices eitanāzijas klīnikā. Viņš autoavārijā bija zaudējis redzi un spēju kustināt rokas un kājas.
Baznīca ir stingri pret
Pēdējā braucienā dīdžeju pavadīja eitanāzijas aktīvists Marko Kapato. Pēc atgriešanās pret viņu iesniedza prasību Milānas tiesā par kūdīšanu uz pašnāvību, bet tā vērsās pēc skaidrojuma Konstitucionālajā tiesā.
Itālijā ir stipras katoļu baznīcas pozīcijas, kas eitanāziju uzskata par amorālu un pielīdzina reliģijā aizliegtajai pašnāvībai. Baznīca jau paziņojusi, ka ir neapmierināta ar tiesas lēmumu, kas pieņemts nepilnu nedēļu pēc pāvesta Franciska uzstāšanās mediķu priekšā. Pāvests viņus aicināja “nepadoties kārdinājumam” apmierināt smagi slimu pacientu vēlmi šķirties no dzīves. “Medicīna pēc būtības ir kalpošana cilvēka dzīvībai,” atgādinājis pāvests.
Tikmēr Konstitucionālās tiesa izspriedusi, ka eitanāziju var atļaut ar likumu, bet tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pacients atrodas galēji smagā neārstējamā stāvoklī, kas sagādā fiziskas un psiholoģiskas ciešanas, “kuras viņš uzskata par neizturamām”.
Pats nespēja ne ēst, ne elpot
Aktīvists Kapato pauž, ka šis lēmums “devis vairāk brīvības visiem, pat tiem, kas ar to nav vienisprātis”. Viņam draudēja 12 gadi cietumā, bet tagad visdrīzāk attaisnos.
2014. gada jūnijā Itālijā slavenais dīdžejs un producents Fabo atgriezās no kāda Milānas kluba, zaudēja kontroli pār auto un ietriecās citā mašīnā. Mugurkaula traumas dēļ viņš kļuva akls, rokas un kājas bija paralizētas, pats vairs nespēja elpot un ēst.
Fabo nespēja izturēt tādu dzīvi un centās izcīnīt tiesības uz eitanāziju Itālijā, bet velti. Tad viņš devās uz Šveici, kur ierunāja audio vēstījumu, kuru izplatīja sociālajos tīklos jau pēc Fabo nāves 2017. gada 27. februārī. Viņa pēdējie vārdi bija: “Es pateicos visiem, kas izrāva mani no sāpju elles.”
Fabo draudzene Valērija Imbrondžo atzinīgi vērtē tiesas lēmumu: “Viņa ķermenis bija pārvērties krātiņā. Viņš dzīvoja šajā cietumā divus gadus un deviņus mēnešus. Ja cilvēks šādā stāvoklī vēlas nomirt mājās, tad es uzskatu, ka aizliegt viņam to darīt ir ļoti negodīgi.”
