Spānijas izraidīto ebreju pēcteči pieprasa tās pilsonību
Spānijas 15.gadsimta beigās izraidīto ebreju pēcteči ir izmantojuši iespēju tagad pieprasīt šīs valsts pilsonību.
1492.gadā toreizējais Spānijas karalis Ferdinands un karaliene Izabella pēc visas Spānijas apvienošanas vienā valstī lika mauriem (arābiem) un ebrejiem vai nu pāriet katoļticībā, vai doties trimdā. Tiem, kas nepakļāvās šim rīkojumam, draudēja nāve uz sārta.
Vairāk nekā 132 000 cilvēku, kas ir toreiz trimdā devušos 200 000 ebreju pēcteči, ir izmantojuši tagad doto iespēju pieprasīt Spānijas pilsonību. Šo iespēju gan varēja izmantot tikai ierobežotā termiņā, kas beidzās pirmdien.
Šī naturalizācija gan ir ilgs, sarežģīts un dārgs process, un pilsonība šādā veidā līdz šim ir piešķirta tikai 6000 cilvēkiem.
Spānijas parlaments 2015.gada oktobrī pieņēma attiecīgu likumu, lai labotu Spānijas monarhu 1492.gadā pieļauto "vēsturisko kļūdu", kā to nosaukusi Spānijas valdība.
No Spānijas izraidītie ebreji, kas tiek saukti par sefardiem, lielā skaitā aizbēga uz Osmaņu impēriju vai ZIemeļāfriku, bet vēlāk - arī uz Latīņameriku.
Pieņemtais likums paredzēja, ka Spānijas pilsonību var pieprasīt tie, kas var pierādīt savu ebreju izcelsmi un "īpašo saistību" ar Spāniju.
Tieslietu ministrija saņēma 132 226 pieteikumus, no kuriem apmēram 72 000 tika iesniegti pagājušā mēneša laikā.
Visvairāk pieteikumu tika saņemti no Latīņamerikas valstīm, tai skaitā 20 tūkstoši no Meksikas, 15 tūkstoši - no Venecuēlas, 14 tūkstoši - no Kolumbijas, un 4000 - no Argentīnas. No Izraēlas tika saņemti ap 3000 pieteikumu.
