Vācija, Francija, Itālija un Malta panāk vienošanos par migrantu pārdali

Farudžija pavēstīja, ka viņa vācu, franču un itāļu kolēģi saskaņojuši "kopīgu dokumentu", kas tiks iesniegts nākamajai Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmei kā pamats plašāka mēroga vienošanās izstrādei.

Nākamā ES iekšlietu ministru sanāksme paredzēta 8.oktobrī.

Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers sacīja, ka vienošanās būs spēkā sešus mēnešus un sāks darboties, kad pievienosies citas Eiropas Savienības (ES) valstis. Pēc Zēhofera domām varētu pievienoties vēl 12 līdz 14 valstis, taču ministrs norādīja, ka valstis varēs jebkurā brīdī izstāties.

Viņš pauda viedokli, ka šodien sperts svarīgs solis Eiropas sadarbībā migrācijas jautājumos.

Somijas iekšlietu ministre Marija Ohisalo, kuras pārstāvētā valsts šobrīd pilda ES prezidentūras pienākumus, piebilda, ka vienošanās ir "ierobežota laikā" un attiecas vienīgi uz jūrā uzņemtajiem nelegālajiem imigrantiem.

Tikmēr ES migrācijas lietu komisārs Dimitris Avramopuls aicināja visas bloka dalībvalstis atbalstīt piedāvāto pārdales mehānismu un "piedalīties solidārajos pūliņos".

Vienošanās paredz, ka visiem migrantiem, kas izglābti jūrā, izņemot tos, kas rada draudus drošībai, būs tiesības tikt nogādātiem citās ES valstīs pārdales shēmas ietvaros un tam jānotiek četru nedēļu laikā pēc izkāpšanas krastā, atklāja Zēhofers.

Vienošanās ir uzvara Itālijai un Maltai, kas vēlējās visu imigrantu pārdali, ne tikai to, kuru lūgumi pēc patvērumu uzskatāmi par pamatotiem. Pretējā gadījumā no pārdales shēmas tiktu izslēgti tā dēvētie ekonomiskie migranti, kādi ir vairums imigrantu no Ziemeļāfrikas.

Vienošanās neattieksies uz migrantiem, kas sasniedz Eiropas krastus saviem spēkiem, nenonākot uz nevalstisko organizāciju glābšanas kuģiem, jūras spēku vai krasta apsardzes kuģiem. Pēdējā laikā tādi bijuši vairāk nekā 90% migrantu, kas nonākuši Itālijas krastos.

Domnīcas ISPI migrācijas eksperts Mateo Villa sacīja, ka vienošanās pamudinās Itālijas krasta apsardzi un floti paplašināt migrantu glābšanas operācijas jūrā, lai palielinātu to migrantu daļu, kas iekļaujas pārdalīšanas shēmā.

Zēhofers, kurš iepriekš izteicās, ka Vācija gatava uzņemt ceturto daļu no jūrā izglābtajiem migrantiem, tagad norādīja, ka kvotas nav noteiktas un būs atkarīgas no tā, cik daudz citu ES valstu iesaistīsies.

Pēdējos mēnešos kuģiem ar izglābtajiem migrantiem nācies gaidīt jūrā, jo Itālija un Malta atteikusies tos ielaist savās ostās, kamēr citas ES valstis nebūs piekritušas uzņemt daļu no migrantiem. Tas savukārt noveda pie domstarpībā un strīdiem ES valstu starpā.