Grenlande zaudējusi 11 miljardus tonnu ledus - vienā dienā
Zinātnieki norāda, ka pēc rekordaugstām temperatūrām mēnešu garumā, lielāko ledus kušanu Grenlande piedzīvojusi ceturtdien, 1. augustā, zaudējot teju 11 miljardus tonnu ledus.
Lai gan ledus kušana vasaras sezonā Grenlandē nav neparasta parādība, šogad tā sākusies krietni ātrāk – jau maija sākumā. Pēdējo četru mēnešu laikā ledus sega pastāvīgi kususi, ar katru mēnesi temperatūrām tikai paaugstinoties.
2019. gada jūlijā vien Grenlande zaudējusi 197 miljardus tonnu ledus. Pētnieki norāda, ka vidējais sagaidāmais rādītājs vienā vasaras mēnesī parasti ir robežās no 60-70 miljardiem tonnu.
Ceturtdien pētnieki fiksējuši +2,7 grādu temperatūru 3000 metrus virs jūras līmeņa – tas varētu būt jauns vēsturiskais rekords.
Jauns.lv jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā Eiropu pārņēma spēcīgs karstuma vilnis – Parīzē, Nīderlandē, Beļģijā krita vēsturiski rekordi, termometra stabiņam ēnā vietām pakāpjoties līdz +43 grādu atzīmei.
Ekstremāli augstās gaisa temperatūras daļā Eiropas izraisīja no Āfrikas plūstošais karstuma vilnis. Tagad, kad Eiropā karstums atkāpies, neierastu siltumu sajutusi Grenlandes teritorija.
Lai gan daļa pasaules iedzīvotāju varētu domāt – tā ir Grenlandes problēma, patiesībā ir gluži pretēji – ja karstums skar Grenlandi, tā kļūst par visas pasaules iedzīvotāju problēmu, proti, 85% tās kopējās platības klāj pastāvīga ledus sega, kas ir līdz 1524 m bieza. Tad, kad ledus sāk kust ievērojamos ātrumos, kā tas notiek arī šogad, tiek ietekmēts jūras līmenis un laikapstākļi visā pasaulē.
