To, kas notiek Grenlandē, sajutīs visa pasaule - tuvākajās dienās arī tur kritīs siltuma rekordi

Ekstremāli augstās gaisa temperatūras daļā Eiropas izraisīja no Āfrikas plūstošais karstuma vilnis. Tagad, kad Eiropā karstums atkāpies, neierastu siltumu sajutusi Grenlandes teritorija. Meteorologi lēš – tuvākajās dienās arī šajā reģionā kritīs karstuma rekordi. 

Lai gan daļa pasaules iedzīvotāju varētu domāt – tā ir Grenlandes problēma, patiesībā ir gluži pretēji – ja karstums skar Grenlandi, tā kļūst par visas pasaules iedzīvotāju problēmu, proti, 85% tās kopējās platības klāj pastāvīga ledus sega, kas ir līdz 1524 m bieza. Tad, kad ledus sāk kust ievērojamos ātrumos, kā tas notiek arī šogad, tiek ietekmēts jūras līmenis un laikapstākļi visā pasaulē. 

Ledus sega Grenlandē parasti sāk kust vasarā, taču šogad tas noticis jau maija sākumā. Sagaidāms, ka šīs nedēļas karstuma viļņi vēl jo vairāk paātrinās ledus kušanu, šo gadu pietuvinot 2012. gada rekordam, kad Grenlande zaudēja vairāk nekā 14 000 tonnu ledus sekundē.

Kas notiek Grenlandē, ir sajūtams visā pasaulē

Ātrā ledus kušana pārpludina Atlantijas okeāna ziemeļdaļu ar saldūdeni, kas varētu ietekmēt laikapstākļus Eiropā. Rezultātā varētu veidoties spēcīgākas vētras un plūdi. 

Lai gan paies kāds laiks, kamēr tiks izmērīts ledus zudums 2019. gadā, tas jau tagad pietuvojies bēdīgi slavenajam 2012. gadam, jāpiebilst, ka līdz vasaras beigām vēl vesels mēnesi. 

Aplēses liecina, ka jūlijā vien Grenlande zaudēja 160 miljardus tonnu ledus – tas ir ekvivalents 64 miljoniem olimpiskā izmēra peldbaseinu. 

Ievērojamākā lieta saistībā ar 2019. gada karstuma vilni nav viss lauztie vēsturiskie rekordi, bet gan grādu rezerve, ar kādu šie rekordi pārspēti. Normāli, kad tiek lauzts temperatūras rekords, tas ir par kādu grāda desmitdaļu. Tas, ko Eiropa piedzīvoja šogad – rekords tika lauzts par diviem, trim, pat četriem grādiem.