Indijā sākusies biedējoša ūdens krīze

Kopš gadsimtu mijas 1,8 miljardiem cilvēku tomēr nodrošināta piekļuve dzeramajam ūdenim, kas sasniedzams ne ilgāk kā 30 minūšu gājienā kājām.

4,2 miljardiem cilvēku nav pieejas tualetēm ar drošu kanalizācijas sistēmu, tostarp 673 miljoni dabiskās vajadzības nokārto krūmos. Situācija gan uzlabojas, jo pašlaik tie ir 9% cilvēku pretstatā 21% 2000. gadā. Daudzas infekcijas un parazītu izraisītas slimības varētu novērst, ja visur būtu pieejams tīrs ūdens un labas tualetes.

Indijā ūdens trūkums ir tik kritisks, ka prezidents Rams Nats Kovinds nesen izveidojis Ūdens ministriju, lai risinātu šo problēmu valstiskā līmenī.

Valsts dienvidos Tamilnādas štatā miljoniem cilvēku spiesti paļauties uz automašīnām ar ūdens cisternām, jo ezeru izžūšanas un gruntsūdeņu iztukšošanās dēļ mājās un viesnīcās nav pieejams ūdens. Musonu lietus apmērs pērn bijis par 62% mazāks nekā 2017. gadā, un tam sekoja sausums.

Meteorologi prognozē, ka musonu sezona arī šogad būs trūcīga, kas nozīmē problēmas lauksaimniecībā, kas ir galvenais iztikas avots 58% Indijas iedzīvotāju.

Pērn publicētajā valdības ziņojumā teikts, ka Indija piedzīvojusi lielāko ūdens krīzi tās vēsturē. Aptuveni 600 miljoni cilvēku cietuši no ūdens trūkuma, un aptuveni 200 000 ik gadu nomirst, jo viņiem nav pienācīgas piekļuves tīram dzeramajam ūdenim.

“Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam valsts pieprasījums pēc ūdens divreiz pārsniegs pieejamās piegādes, kas nozīmēs nopietnu ūdens trūkumu simtiem miljonu cilvēku un galu galā novedīs pie valsts iekšzemes kopprodukta sarukšanas par 6%,” teikts ziņojumā. Gaidāms, ka līdz 2020. gadam ūdens izbeigsies 21 lielai pilsētai Indijā, kas ietekmēs 100 miljonus cilvēku.