Kremlis neplāno publiskot informāciju par ugunsgrēku slepenajā kodolzemūdenē, jo tas esot "valsts noslēpums"

"Šo informāciju nevar pilnībā publiskot," paziņoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. "Tā pieder valsts noslēpuma kategorijai," viņš paskaidroja.

Ugunsgrēks minizemūdenē, kuras uzdevums bija veikt okeāna dibena pētījumus Krievijas karaflotes vajadzībām, izcēlies pirmdien, veicot biometriskos mērījumus Krievijas teritoriālajos ūdeņos.

Publiski par ugunsnelaimi valsts tālajos ziemeļos tika paziņots otrdien, bet Peksovs apliecināja, ka Putins par notikušo informēts nekavējoties.

"Ir pilnīgi normāli, ka šāda veida informācija netiek publiskota," viņš teica un piebilda, ka tas "atbilst Krievijas Federācijas likumiem".

Tikmēr aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka daļai ekipāžas ugunsgrēkā izdevies izglābies, konkrētus skaitļus neminot.

"Gāja bojā 14 ekipāžas locekļi, pārējos izdevās izglābt. Notikusi liela traģēdija. Gājuši bojā mūsu biedri. Uz Krievijas karaflotes zinātniski-pētnieciskā dziļūdens aparāta plānveida pētījumu laikā Barenca jūrā Krievijas teritoriālajos ūdeņos izcēlās ugunsgrēks," paziņoja Šoigu, Severomorskas pilsētā atklājot ugunsgrēka iemesla noskaidrošanas komisijas sēdi.

"Kritiskā situācijā jūrnieki rīkojās varonīgi. No uguns pārņemtā nodalījuma vispirms evakuēja rūpniecības civilo pārstāvi, aizvēra aiz viņa lūku, lai nepieļautu uguns izplatīšanos pa visu dziļūdens aparātu, bet paši līdz beigām cīnījās par kuģa izdzīvošanu. Ar savu dzīvību cenu viņi izpildīja grūtu uzdevumu - likvidēja aizdegšanās perēkli, izglāba savus biedrus un dziļūdens aparātu," pavēstīja Šoigu.

Amatpersonas ir sniegušas skopu informāciju par notikušā apstākļiem un vietu. Vietējie plašsaziņas līdzekļi ziņojuši, ka ugunsgrēks notika uz slepenas minizemūdenes, kas darbināma ar kodolenerģiju.

Daudzu augsta ranga virsnieku klātbūtne varētu liecināt, ka zemūdenes uzdevums nebija ierasts.

Peskovs sacīja, ka "nav pieņemts lēmums" par sēru periodu Krievijas ziemeļos.

Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka 14 apkalpes locekļi gāja bojā, ieelpojot indīgus degšanas produktus pēc tam, kad ugunsgrēks izcēlās uz "zinātniskās izpētes dziļūdens aparāta transportēšanas zemūdenes", kas pētīja jūras dibenu.

Laikraksts "Novaja Gazeta" citēja avotus sakām, ka negadījums noticis uz "AS-12", kas spēj sasniegt ļoti lielu dziļumu.

Dziļūdens kodolzemūdeni "AS-12" izstrādāja Sanktpēterburgā pagājušā gadsimta 80.gadu beigās. Tā sastāv no vairākām titāna lodēm, spēj nolaisties sešu kilometru dziļumā un ūdenī sasniegt ātrumu līdz 30 mezgliem (55,5 kilometriem) stundā.

Rietumvalstu izlūkdienesti norādījuši, ka "AS-12" ir domāts diversijām, un izstrādāts, lai iznīcinātu zemūdens infrastruktūru. Tā, piemēram, spēj iznīcināt maģistrālos starpkontinentālos sakaru kabeļus un zemūdens izlūkstacijas, kas novēro Krievijas jūras spēkus.