Grenlandes skarbā realitāte: fotogrāfija atklāj neparastu ainu, kas izveidojusies intensīvās ledus kušanas dēļ
foto: AFP/Scanpix
Pasaulē

Grenlandes skarbā realitāte: fotogrāfija atklāj neparastu ainu, kas izveidojusies intensīvās ledus kušanas dēļ

Jauns.lv

Klimata pētnieki Grenlandē nule kā nākuši klajā ar pieņēmumu, ka 2019. gads varētu tikt ierakstīts vēsturē kā gads, kad Grenlande zaudējusi jebkad lielāko ledus daudzumu. Vairākās vietās, kur reiz atradās milzīgas ledus segas, šobrīd tās vairs nav redzamas.

Grenlandes skarbā realitāte: fotogrāfija atklāj ne...

Pētnieks Stefans Olsens no Dānijas Meteoroloģijas institūta , Grenlandē pētot ledus kušanas intensitāti, uzņēmis fotogrāfiju, kas izpelnījusies plašu popularitāti tīmeklī.

Vietā, kuru reiz klāja bieza ledus sega, šobrīd tā vairs nav pat redzama. Tā vietā - ūdens! Turklāt mainījusies arī ierastā pārvietošanās pa ledu, izmantojot kamanu suņus. 

foto: AFP/Scanpix

Iedzīvotāji Grenlandē paļaujas uz to, ka ledu var izmantot transporta vajadzībām, medībām un zvejniecībai, taču tieši šie cilvēki būs no pirmajiem, kuru ikdienas paradumus ietekmēs klimata izmaiņas, pēc viesošanās Grenlandē secinājis Olsens.

Jau vēstījām, ka, piemēram, 14. jūnijā, Grenlande zaudēja vairāk nekā divus miljardus tonnu ledus. Parasti Grenlandes ledus kušanas sezona sākas jūlijā un ilgst līdz pat augusta beigām. Grenlandes klimata pētnieks Tomas Mote atzinis, ka pēkšņā ledus kušana ir neparasta, bet ne nepieredzēta parādība. Līdzīga ledus kušana bija vērojama 2012. gada jūnijā.

Tomēr tas, ka ledus Grenlandē tik intensīvos apjomos sāk kust jau vasaras sākumā, ir slikta zīme, proti, 2019. gads varētu tikt ierakstīts vēsturē kā gads, kad Grenlande zaudējusi jebkad lielāko ledus daudzumu. 

Grenlandieši cīņā ar globālo sasilšanu

Mote paskaidroja, ka tik agra ledus kušana nozīmēs – arī pārējos vasaras mēnešos ledus kusīs ātri un intensīvi. Pētnieks lēš, ka pārmērīgo ledus kušanu ietekmējuši laikapstākļi, proti, daudzviet pasaulē šobrīd gaisa temperatūras ir krietni augstākas, nekā ierasts. 

Grenlande ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai. Grenlandes kopējā platība ir 2,166 miljoni kvadrātkilometri, gandrīz visa tās teritorija atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. 85% tās kopējās platības klāj pastāvīga ledus sega, kas ir līdz 1524 metrus bieza.