Vācija jaunajos projektos pāriet uz ekoloģisku apkuri bez gāzes vai oglēm
Divas trešdaļas pērn Vācijā uzcelto jauno dzīvojamo ēku apkuri saņem no atjaunojamās enerģijas – pirmo reizi tik daudzos jaunajos projektos gāze vai ogles vairs nav galvenais siltuma avots.
Pēc Vācijas Federālās statistikas iestādes "Destatis" datiem, pagājušajā gadā uzcelti 107 200 jauni dzīvojamie nami. No tiem66,6% aprīkoti ar atjaunojamās enerģijas avotiem, turklāt 47,5 jauno māju tas ir galvenais siltuma ieguves veids. Dabasgāze kā vienīgais vai galvenais apkures avots pērn bijis 43% jauno projektu. Izmantot centrālapkuri, naftas produktus, elektroenerģiju vai citas tehnoloģijas nolemts tikai 9,8% jauno ēku.
Par galveno gāzes konkurentu kļuvuši arī Latvijā zināmie siltumsūkņi, kas ar elektroenerģijas palīdzību pārveido aukstumu no gaisa vai ūdens siltumā, līdzīgi kā ledusskapis, tikai ar pretēju efektu. No mājām, kur galvenā ir atjaunojamā enerģija, 71,1% uzstādīti siltumsūkņi, bet 16,1% – ģeotermālās apkures sistēma, izmantojot pazemes siltumu. Namos, kur atjaunojamā enerģija ir kā papildiespēja, 15,1% gadījumu uzstādītas saules baterijas un 14,7% – malkas krāsnis.
Šīs tendences ir slikta ziņa Krievijas uzņēmumam "Gazprom", kam Vācija ir svarīgs noieta tirgus. Lielāko daļu krievu gāzes Vācija izmanto tieši apkurei, bet elektroenerģijas ražošanai tikai 13 procentus.
