Nikaragva atbrīvo 50 opozīcijas cietumniekus pēc amnestijas likuma
Nikaragvas valdība pirmdien atbrīvoja 50 opozīcijas cietumniekus pēc pretrunīgi vērtēta amnestijas likuma, kurš attiecināms gan uz demonstrantiem, gan policistiem saistībā ar pērn notikušo politisko vardarbību protestos pret kreiso prezidentu Danielu Ortegu.
Iekšlietu ministrija paziņoja, ka tiek atbrīvoti "50 cilvēki saskaņā ar Nacionālās sapulces [sestdien] pieņemtā Amnestijas likuma pantiem".
Nikaragvā 2018.gada aprīlī sākās politiska krīze ar protestiem pret pensiju reformu, no kuras valdība pēc tam atteicās. Tie pārauga protestos pret valdību ar aicinājumiem kreisajam prezidentam Danielam Ortegam atkāpties, bet valdošā sandinistu partija protestus brutāli apspieda un politiskā vardarbība prasīja cilvēku upurus.
Ortegas režīma drošības spēkiem vēršoties pret protestiem, 325 cilvēki gāja bojā, bet vairāk nekā 750 tika aizturēti un apsūdzēti terorismā. Protesti notika līdz oktobrim.
Lai gan jaunais Amnestijas likums aicina "nekavējoties" atbrīvot ieslodzītos disidentus, tas arī izslēdz izmeklēšanu pret drošības spēku pārstāvjiem, kas iesaistīti protestu apspiešanā, un viņu sodīšanu.
Amnestijas likumu noraidīja vairāk nekā 70 opozīcijas grupējumu koalīcija un cilvēktiesību organizācijas, jo šis likums netieši norāda, ka neviens nav vainojams minētajos nāves gadījumos.
Šis likums arī paredz, ka atbrīvotajiem vajag "atturēties" no jaunas piedalīšanās protestos.
Iekšlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka tā gatavojas jaunai ieslodzīto atbrīvošanai. Pirmdien atbrīvotie bijuši ieslodzīti "par noziegumiem pret vispārēju drošību un sabiedrisku mieru".
Valdība februārī sāka ieslodzījuma nomaiņu pret mājas arestu pirms sarunām ar opozīciju. Pēc pirmdien veiktās atbrīvošanas līdz šim atbrīvoto cietumnieku skaits ir pieaudzis līdz 436 cilvēkiem.
Miera sarunas starp Ortegu un opozīcijas grupējumiem ir vairākkārt nonākušas strupceļā, jo prezidents noraida vienu no galvenajām opozīcijas prasībām, ka viņam jāatkāpjas un jāsarīko pirmstermiņa vēlēšanas. Kārtējās prezidenta vēlēšanas ir paredzētas 2021.gadā.
