Merkele sper soli tuvāk Francijas iniciatīvai cīņai ar klimata izmaiņām
Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien paziņojusi, ka vēlētos atbalstīt Francijas un septiņu citu valstu iniciatīvu cīņai ar klimata izmaiņām, taču mērķim jābūt sasniedzamam.
Francijas vadītā iniciatīva aicina līdz 2050.gadam gandrīz pilnībā apturēt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju. Šo ierosinājumu atbalstījušas arī Beļģija, Luksemburga, Nīderlande, Dānija, Zviedrija, Portugāle un Spānija.
Merkele sākotnēji iniciatīvu noraidīja, paziņojot, ka nevar tai pievienoties, jo Vācijas mērķi vides un klimata jomā līdz 2050.gadam atšķiras no pārējo valstu mērķiem.
Taču šodien klimata izmaiņām veltītā starptautiskā samitā Berlīnē kanclere pavēstīja, ka ideja tiks nodota izskatīšanai valdībā un diskusijas nav par to, vai Vācija to var sasniegt, bet par to, kā to izdarīt.
Merkele piebilda, ka gadījumā, ja tiks atrasta saprātīga atbilde uz šo jautājumu, Vācija varēs pievienoties iniciatīvai un atbalstīt aicinājumus ES līmenī izvirzīt mērķi panākt "klimata neitralitāti" līdz 2050.gadam.
Kanclere sacīja, ka vēlas, lai viņas ministri atrod veidu, kā Vācija varētu sasniegt neitralitāti oglekļa dioksīda emisijas jomā līdz 2050.gadam. Tas nenozīmētu, ka emisija tiktu pavisam izskausta, bet Vācija kompensētu to ar apmežošanu un citiem pasākumiem.
Vācija ir atpalikusi no citām Eiropas valstīm, tostarp Francijas un Lielbritānijas, centienos samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju. Merkele samitā norādīja, ka Vācija nespēs sasniegt savu mērķi arī 2020.gadā.
Vācijas mērķis ir līdz 2020.gadam samazināt oglekļa dioksīda emisiju par 45%, salīdzinot ar 1995.gada līmeni. Pašreiz izskatās, ka izdosies sasniegt tikai 32%.
Līdz 2050.gadam Vācija cer samazināt oglekļa dioksīda emisiju par 80% līdz 95%, salīdzinot ar 1995.gada līmeni. Oglekļa dioksīds ir vislielākais siltumnīcefekta izraisītājs.
Kanclere norādīja, ka Vācija - kā valsts, kas pēdējos gados uzņēmusi vairāk nekā miljons cilvēku, kuri bēga no kara un nabadzības savās zemēs, - ir sevišķi ieinteresēta mazināt globālo sasilšanu.
"Ja mums neizdosies pasargāt klimatu, tad, ņemot vērā cilvēku skaita pieaugumu pasaulē, biežāki konflikti ir neizbēgami, jo resursu paliek mazāk," norādīja Merkele.
Viņa piebilda, ka skolēnu protesti, kuros no politiskajiem līderiem tiek pieprasīta aktīvāka rīcība cīņai ar klimata izmaiņām, parāda, cik šis jautājums ir kļuvis svarīgs jauniešiem, un palielina spiedienu uz politiķiem visā pasaulē.
Merkele, kura bija Vācijas vides ministre no 1994.gada līdz 1998.gadam, uzsvēra, ka bagātajām valstīm, kas rada lielāko siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju, jo sevišķi ir pienākums cīnīties ar klimata izmaiņām, piebilstot, ka tas beigās atmaksāsies.
"Jautājums nav, ko maksās sasniegt šos mērķus, bet jautājums ir, cik daudz vairāk mums izmaksātu nekā nedarīšana," sacīja Merkele.
Samitā Berlīnē ir pārstāvētas 35 valstis, un samits ir daļa no gatavošanās decembrī Čīlē paredzētajai konferencei par klimata izmaiņām (COP25).
