Francija un Itālija piemin da Vinči nāves 500.gadadienu
Itālijas prezidents Serdžo Matarella ceturtdien pievienojās Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, lai piedalītos Renesanses gleznotāja Leonardo da Vinči nāves 500.gadadienas pasākumos.
Abi prezidenti dienas vidū ieradās Ambuāzas pilī "Clos Luce" Luāras ielejā, kur da Vinči 1519.gada 2.maijā aizgāja no dzīves.
Pēdējos trīs dzīves gadus itāļu mākslinieks kā Francijas karaļa Fransuā I viesis pavadīja Ambuāzā un ir apglabāts šīs pilsētas karaļu pils kapelā.
Kopīgā vizīte iecerēta, lai sekmētu izlīgumu kaimiņvalstu attiecībās, kas pēdējā laikā pārcietušas vairākus satricinājumus.
Francijas un Itālijas attiecības ir "ļoti stipras", un abām valstīm nav nepieciešams līgt mieru, ceturtdien sacīja Matarella.
Kā norādīja Itālijas prezidents, Francijas un Itālijas draudzība, "ko šodien no jauna apstiprinājām mēs ar prezidentu Makronu, ir draudzība, kas var izturēt daudz ko".
Norises Renesanses laikā, arī mākslinieka pārcelšanās uz Franciju 1516.gadā, ir liecība ciešajām saitēm kaimiņvalstu starpā, uzsvēra Makrons.
"Tāpēc attiecības mūsu valstu un pilsoņu starpā ir nesagraujamas," norādīja Francijas prezidents. "Tās ir daudz stiprākas un dziļākas nekā mūsu līmenī."
Šogad Francijas un Itālijas attiecībās izraisījās sen nepieredzēts diplomātisks konflikts, un Parīze februāra sākumā pat uz laiku atsauca no Romas savu vēstnieku.
Kā februārī skaidroja Francijas valdības pārstāvis, vairāku mēnešu gaitā pieredzēti "nepamatoti uzbrukumi" no Itālijas vicepremjeru Luidži Di Maio un Mateo Salvīni puses, kas kritizējuši Makrona ekonomisko un migrācijas politiku.
Tomēr galvenais krīzes detonators, pēc visa spriežot, bija Di Maio tikšanās Francijā februāra sākumā ar "dzelteno vestu" protesta kustības Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidātiem.
Salvīni arī apsūdzējis Makronu liekulībā par to, ka viņš kritizē Itālijas stingro nostāju pret migrantu glābšanas kuģiem, bet pats atsakās atvērt Francijas robežas neregulētai imigrācijai.
