Merkele: Vācija turpinās atbalstīt Ukrainu

Runājot par konfliktu Austrumukrainā, Merkele pauda pārliecību, ka jāturpina sarunas tā dēvētajā Normandijas formātā, kurā bez Ukrainas un Krievijas piedalījušās Vācija un Francija. Taču kanclere atzina, ka apstākļi dialoga veidošanai ir sarežģīti.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Porošenko paziņoja, ka ir gatavs sasaukt Normandijas grupas samitu uzreiz pēc prezidenta vēlēšanu otrās kārtas 21.aprīlī, kad viņš par valsts galvas amatu sacentīsies ar komiķi Volodimiru Zelenski.

Sabiedriskās domas aptaujas sola uzvaru Zelenskim.

Merkele ir izpelnījusies kritiku par to, ka tikusies ar Porošenko, bet nav tikusies ar Zelenski.

Runājot par Minskas vienošanos, kanclere norādīja, ka stabils pamiers Austrumukrainā joprojām nav panākts, kaut arī vardarbība ir samazinājusies.

Merkele aicināja Krieviju atbrīvot Kerčas šaurumā novembrī sagūstītos 24 ukraiņu jūrniekus, kurus Krievija apsūdzējusi par nelegālu robežas šķērsošanu.

Porošenko savukārt aicināja Vāciju atteikties no gāzes vada "Nordstream 2" projekta.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom", Lielbritānijas un Nīderlandes grupa "Shell", Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi "Uniper" un "Wintershall" 2015.gadā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu "Nordstream 2" Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jauno gāzesvadu iecerēts pabeigt līdz 2019.gada nogalei.

Merkele solīja, ka Vācija turpinās atbalstīt Ukrainas tranzīta lomu dabasgāzes piegādē no Krievijas uz Eiropas Savienību (ES).

Plānots, ka Porošenko no Berlīnes dosies tālāk uz Parīzi, kur tiksies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

Makronam paredzēta tikšanās arī ar Zelenski.