Igaunijas tieslietu ministrs: PSRS okupācijas radīto zaudējumu noliegšana ir tas pats, kas okupācijas fakta noliegšana

Viņš norādīja, ka valstīm ir tiesības tiesiskā ceļā pieprasīt totalitārā režīma radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Ministrs arī pauda, ka Igaunija ir veikusi aprēķinus par okupācijas radītājiem cilvēku, vides un kultūras zaudējumiem.

"Ja mēs noliedzam tiesības pieprasīt kompensācijas par zaudējumiem, tad to var uzskatīt par okupācijas un tās radīto zaudējumu noliegšanu. Tādēļ mēs nevaram atteikties no šādas prasības, ja mēs ievērojam cilvēka cieņu, ja ievērojam cilvēku zaudējumus, ja aprēķinām ciešanas ko piedzīvoja cilvēki Gulagā," uzsvēra Reinsalu.

Igaunijas tieslietu ministrs arī atgādināja, ka Krievija ir PSRS tiesību un saistību pēctece, tādēļ tai ir pienākums kompensēt Baltijas valstīm radītos zaudējumus. "Mēs runājam par lietām, kas ir svarīgākas par naudu," izcēla ministrs.

Savukārt Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka jautājumus, kas saistīti ar okupācijas radītajām sekām nedrīkst aizmirst un atstāt. Ministrs norādīja, ka ir jau veikti daudzi pētījumi par PSRS okupācijas radītajiem zaudējumiem tautsaimniecībai un rūpniecībai, kā arī par kaitējumu, kas radīts videi.

Skaidrojot darba nepieciešamību, ministrs izcēla, ka tas ir nepieciešams, jo 20.gadsimta vēsturiskie notikumi ietekmē dzīvi arī mūsdienās. Kā piemēru Bordāns minēja to, ka "Krievija joprojām turpina izplatīt melus un dezinformāciju par to, ka Baltijas valsts padomju laikos no PSRS saņēmušas vairāk nekā devušas, kā arī Krievija turpina noliegt okupācijas faktu un tās nodarīto".

Arī Bordāns uzsvēra, ka jautājumā par kompensāciju svarīga nav tikai mantiskā puse, bet arī morāli ētiskie jautājumi.

Savukārt Lietuvas tieslietu ministrs Elvins Jankevičs norādīja, ka Baltijas valstu uzdevums ir ne tikai aprēķināt zaudējumus, bet arī noskaidrot starptautiskās tiesības, lai ar okupāciju saistītos notikumus varētu labāk izprast, tādējādi sniedzot palīdzīgu roku nākamajām paaudzēm.

Jankevičs uzsvēra, ka ir nepieciešams turpināt visaptverošu izpēti par nodarītajiem zaudējumiem un ir jācenšas panākt vēsturiskais taisnīgums, proti, PSRS tiesību pārņēmēja atbildība par šiem zaudējumiem.

Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV) pauda gandarījumu par Baltijas valstu vienotību, norādot, ka viss, ko Baltijas valstis ir sasniegušas Eiropas Savienībā (ES), ir pateicoties to vienotībai.

Kalniete arī pievērsās Eiropas kultūras un vēsturiskās telpas attīstībai laika posmā pēc otrā pasaules kara. Viņa norādīja, ka šajā vēstures diskursa veidošanā valdīja zināma neizpratne par komunisma nodarītajiem zaudējumiem. EP deputāte arī atsauca atmiņā gadījumu, kad vienā no holokausta piemiņas brīžiem EP priekšsēdētājs sacījis, ka, ja katru holokaustā bojāgājušo pieminētu ar klusuma brīdi, tad būtu jāklusē 11 gadus. Pēc šī klusuma brīža Kalniete mājās esot aprēķinājusi, ka, ja ar klusuma brīdi pieminētu katru komunistiskā terora upuri, tad būtu jāklusē 174 gadus.

Kalniete uzsvēra, ka mūsdienās vēl joprojām valda zināma nelīdzsvarotība, jo ir ļoti daudzi pētījumi par nacisma radītajām sekām, bet daudz mazāk pētījumos apskatīts totalitārā komunisma nodarītais. Viņa gan piebilda, ka situācija pakāpeniski uzlabojas.

EP deputāte arī norādīja, ka viens no iemesliem šādai situācijai ir tas, ka nacistiskā Vācija bija tik pārliecināta par savu uzvaru, ka tā atstāja lielu apjomu ar vizuāliem pierādījumiem, piemēram, fotogrāfijas un filmas. Savukārt PSRS režīms apzinājās, ka vizuālie dokumenti ir pārāk bīstami. Kalniete skaidroja, ka lielākā daļa Rietumeiropas iedzīvotāji ir informēti par nacisma nodarīto ļaunumu, bet nav informēti par totalitārā komunisma sekām. "Tas ir bīstami, jo mūsdienās gan labējās, gan kreisās radikālās grupas gūst arvien lielāku atbalstu, tostarp aug biedru skaits dažādu valstu komunistiskajās partijās," uzsvēra Kalniete.

Šodien visas dienas garumā norisinās starptautiskā konference "Apzinātie PSRS okupācijas režīma radītie zaudējumi Baltijā".

Tajā dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas uz zinātniski pamatotas metodoloģijas pamata sniedz pārskatāmu informāciju par pētījumos konstatētajiem faktiem, kas atklājās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhīvos atrodamajos PSRS laika oriģinālajos dokumentos.