Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs: "Baltijas valstis ir rusofobijas centrs"
Ar verbāliem uzbrukumiem Latvijai un abām pārējām Baltijas valstīm, tās apvainojot neonacismā, rusofobijā un vēstures sagrozīšanā, atkal izcēlies Kremlis. Šoreiz Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs preses konferencē, komentējot ASV Valsts departamenta speciālā pārstāvja Ukrainā Kurta Volkera izteicienus, paziņoja, ka Baltijas valstis kļuvušas par “rusofobijas līderiem rietumu pasaulē”.
Volkers iepriekš izteicās, ka Krievija ir ieguvēja no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas dalības NATO, jo tagad Baltijas valstis ir neatkarīgas valstis - ES un NATO locekles, kur valda miers, nav vardarbības, norit tirdzniecība un vērojama ekonomiskā izaugsme: “Tās ir lieliski kaimiņi”.
Savukārt Lavrovs 20. martā pēc ANO atbruņošanās konferences Ženēvā uzsvēra, ka to, kas patlaban vērojams Baltijā, par izdevīgu Krievijai nosaukt nevar. Baltijā regulāri notiekot neonacistu marši un tiek stimulēta sabiedrības šķelšanās. Ja ASV Valsts departamenta speciālais pārstāvis Ukrainā, runājot par mieru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, bija iecerējis kaut ko tādu, tad tāds “miers” Krievijai nav izdevīgs, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs, vēsta aģentūra “RIA Novosti”.
„Ja ar mieru domāta Latvijas un Igaunijas politika nepilsonības iemūžināšanas aspektā; tās pašas Latvijas politika – krievu valodas izspiešana no izglītības, pēc būtības, - pat no visām sabiedriskās dzīves sfērām... Ja ar to, ka tur valda miers, domāti regulārie neonacistu marši un sabiedrības šķelšanās stimulēšana, es ļoti šaubos par to, vai tamlīdzīgs „miers” ir izdevīgs Krievijas Federācijai,” teica Lavrovs un piebilda, ka Volkeram vajadzētu paklusēt par Krievijas Federācijas un Baltijas kaimiņattiecību izdevīgumu:
„Patlaban NATO un ES savas pret Krieviju vērstās darbības lielā mērā izvērtē saskaņā ar pozīciju, ko uzspiež trijas Baltijas valstis, tāpēc Volkera kungam gan labāk vajadzētu paklusēt par priekšrocībām Krievijai, jo mums izdevīga tāda situācija, kas apvienos visas mūsu kopīgā kontinenta valstis. Pēc Igaunijas, Lietuvas un Latvijas pievienošanās NATO, tās ne tikai nav mazinājušas savus antikrieviskos izteikumus, bet pēc būtības kļuvušas par vienām no rusofobijas līderēm Rietumu pasaulē”.
Pēc PSRS sabrukuma un Baltijas valstu iestāšanās ES un NATO šo republiku valdības cenšas attālināties no kopīgās pagātnes un dēvē Maskavu par „agresoru”. Iedzīvotāju pārliecināšanas metodes bieži vien neatbilst demokrātijas principiem. Situācija nonāk pat līdz atklāti rusofobiem politiķu izteikumiem, apsūdzībām pret Krieviju propagandā, mediju ierobežojumiem, melnajiem sarakstiem, kuros iekļautajiem Krievijas pilsoņiem liegta iebraukšana valstī – šādus pārmetumus baltiešiem izsaka Krievijas ministrs.
