Londona un Brisele turpina "Breksita" sarunas
Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas sestdien turpina sarunas, cenšoties pēdējā brīdī rast izeju no strupceļa, kādā noncis "Breksits", kamēr līdz paredzētajai Apvienotās Karalistes aiziešanai no ES atlikušas vairs tikai nepilnas trīs nedēļas.
Abas puses cenšas rast veidu, kā "Breksita" vienošanos padarīt pieņemamu Lielbritānijas parlamenta deputātiem, kas otrdien gatavojas atkārtoti balsot par janvārī jau noraidīto līgumu.
Avoti Londonā un Briselē apstiprinājuši, ka "tehniskās sarunas" joprojām turpinās, lai gan šobrīd kādas diskusijas politiskā līmenī nav paredzētas.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja iepriekš apsolījusi parlamentam panākt grozījumus tā dēvētajā pagaidu risinājumā, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas pēc "Breksita".
Taču Brisele viņas prasības līdz šim noraidījusi, vairojot satraukumu, ka Lielbritānija varētu izstāties no ES bez vienošanās.
Finanšu ministrs Filips Hamonds sestdien aicināja parlamenta deputātus atbalstīt Mejas panākto vienošanos neatkarīgi no tā, vai izdosies panākt grozījumus pagaidu risinājumā, un tas tiek tulkots kā pazīme, kas liecina, ka Londona vairs īpaši necer uz kādu Briseles piekāpšanos.
Hamonds, kas trešdien gatavojas iepazīstināt parlamentu ar savu budžeta projektu, sarunā ar laikrakstu "Financial Times" norādījis, ka tā apstiprināšana pavērs iespēju ķerties pie līdzekļiem, kas atvēlēti bezvienošanās "Breksita" gadījumam.
Tā dēvētais pagaidu risinājums paredz, ka Lielbritānija paliek ES muitas ūnijā un kopīgajā tirgū, kamēr netiek rasts cits veids, kā novērst robežkontroles atjaunošanu uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.
Daudzi deputāti uzskata, ka tas var uz nenoteiktu laiku pakļaut Lielbritāniju ES tiesību normu ievērošanai bez jebkādām iespējām tās ietekmēt.
Tāpēc Meja pieprasījusi noteikt pagaidu risinājuma darbībai laika ierobežojumus vai arī paredzēt Lielbritānijai vienpusēju iespēju no muitas ūnijas izstāties.
ES "Breksita" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien piedāvāja izstrādāt "kopīgu interpretējošu paziņojumu", kas piešķirtu tiesisku spēku iepriekš dotajām garantijām, ka pagaidu risinājums būs laikā ierobežots.
Virknē tvitera ierakstu Barnjē norādīja, ka "Breksita" vienošanās jau paredzot arbitrāžas padomes izveidi, kas dotu Londonai iespēju apstrīdēt pagaidu risinājuma darbību, ja Brisele nedarītu pietiekami daudz, lai atrastu tam alternatīvu.
Galu galā Barnjē paziņoja, ka Lielbritānijai jau tagad esot tiesības vienpusējā kārtā pamest ES muitas ūniju, lai gan Ziemeļīrija būtu jāatstāj bloka kopīgā tirgus sastāvā.
Tas izsauca niknu Londonas pretreakciju, un Barnjē priekšlikumi tika nekavējoties kategoriski noraidīti.
