Vācu politiķi sašutuši par ASV draudiem "Nord Stream" iesaistītajiem Vācijas uzņēmumiem
Vācu politiķi pirmdien pauduši sašutumu par vēstuli, kuru parakstījis ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels un kurā piedraudēts ar sankcijām vācu uzņēmumiem, kas iesaistījušies gāzesvada "Nord Stream 2" projektā.
Grenels, kas jau decembrī brīdināja par iespējamajām sankcijām, tagad vērsies pie vācu uzņēmumiem, kas iesaistīti gāzesvada būvniecībā, kuram pa Baltijas jūras dibenu jāsavieno Vācija ar Krieviju, savā svētdienas numurā vēsta laikraksts "Bild".
"Mēs (..) uzsveram, ka uzņēmumi, kas iesaistīti Krievijas enerģijas eksporta sektorā, piedalās tādās darbībās, kas saistītas ar ievērojamu sankciju risku," laikraksts citē vēstnieka vēstuli.
"Zaļo" līdzpriekšsēdētāja Annalēna Bērboka atzinusi, ka viņai "trūkst vārdu", lai raksturotu Grenela vēstuli.
"Draudēšana citiem spēlētājiem nav demokrātiska rīcība," norādījusi Bērboka.
Savukārt galējo kreisā partija "Die Linke" ("Kreisie") apsūdzējusi ASV vēstnieku "neciešamā augstprātībā un šantāžā", bet viens no kreiso ekstrēmistu pārstāvjiem Bundestāgā Klauss Ernsts pieprasījis Ārlietu ministrijai izsaukt Grenelu paskaidrojumu sniegšanai.
Tomēr Ārlietu ministrija pagaidām izvairījusies no publiskas Greneka kritikas.
Ministrijas pārstāve norādījusi, ka ārlietu resora stilam atbilst "jautājumu atklāta, profesionāla un tieša izdiskutēšana".
Kancleres Angelas Merkeles pārstāvēto kristīgo demokrātu (CDU) pirmdien Potsdamā notiekošā kongresa kuluāros partijas jaunā līdere Annegrēta Krampa Karenbauere izteikusies, ka ASV vēstnieks rīkojies "visai neierastā diplomātiskā manierē".
Iecerēts, ka gāzesvads "Nord Stream 2" dubultos jau uzbūvētā gāzesvada "Nord Stream 1" jaudu, un tā būvniecībā iesaistīti vairāki vācu uzņēmumi.
Pret projektu iestājas Ukraina, kas bažījas, ka Krievijas projekta galvenais mērķis ir panākt, lai dabasgāzes eksports uz Rietumeiropu būtu īstenojams, apejot tās teritoriju.
Arī daudzas citas Austrumeiropas valstis projektu kritizē, norādot, ka tas ir politisks instruments Maskavas rokās, jo vairo jau tā lielo Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem.
Īpaši asi pret to iestājas Polija, kas tagad šajā jautājumā saņēmusi arī aktīvu Vašingtonas atbalstu.
