"Nav sniega, pārāk karsts un ūdens nav ledains" - Grenlandes iedzīvotāji izmisīgā cīņā ar globālo sasilšanu
Nelielā Tasīlakas pilsēta atrodas Grenlandes dienvidaustrumu daļā - to ieskauj ne tikai sniegotas kalnu virsotnes, bet arī okeāns ar ledājiem un aisbergiem. Pilsētu, kurā krāsainās koka mājiņās dzīvo apmēram divi tūkstoši cilvēku, arvien vairāk grauj viens no bīstamākajiem dabas procesiem - globālā sasilšana.
Globālā sasilšana pamāzām pārveido pasaulē lielāko salu, liekot ledājiem kust ievērojami ātrāk nekā iepriekš tika prognozēts. Kamēr zinātnieki pēta šī bīstamā procesa draudus, cilvēki no Tīlakas un tuvējās apkārtnes jau mācās pielāgoties notikušajām pārmaiņām.
Jūliuss Nīlsens (40) dzīvo apmēram 45 kilometru attālumā no Tīlakas un lielāko savas dzīves daļu šajā apkaimē nodarbojies ar medībām un zvejošanu.
"Nav sniega, ir pārāk karsts un ūdens nav ledains," saka Nīlsens.
Grenlandieši cīņā ar globālo sasilšanu
Plānā un trauslā ledus kārta rada problēmas vietējiem iedzīvotājiem, kuri ar kamanās iejūgtiem suņiem vairs nespēj doties medībās pa ierastajiem maršrutiem.
Neparedzamo laikapstākļu, trauslā ledus vai ledus neesamības dēļ pēdējo 10 gadu laikā ar kamanām ir kļuvis arvien grūtāk sasniegt ierastos medību laukus, norāda Nīlsens.
Turpinoties globālajai sasilšanai un ledāju kušanai, jūras līmenis paaugstināsies visā pasaulē, secinājuši zinātnieki.
Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojums, kas tika publicēts pērnā gada oktobrī, mudina pasaules valstis ierobežot globālās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, lai līdz samazinātu globālās jūras līmeņa pieaugumu, samazinātu plūdus un klimata pārmaiņu kopējo ietekmi uz pasaules ekosistēmām.
Pie pašreizējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Zeme par 1,5 grādiem pēc Celsija varētu sasilt jau 2030.gadā.
"Katru gadu mēs redzam, kā ledāji, ledus un ainava kūst," stāsta Nīlsens. "Tas, ko esam iemācījušies no mūsu senčiem, ir gandrīz pagaisis - mums ir jārod jauni instrumenti."
Pirms vairāk nekā 10 gadiem, sākot strādāt tūrisma firmā "Arctic-Dream", pilsētas vietējais iedzīvotājs Lārs Ankers Moelers mēdza tūristus vest piecu dienu ilgos izbraucienos ar kamanās iejūgtiem suņiem. Šobrīd Moeleram bieži vien nākas klientus vest pa alternatīviem maršrutiem ledus neesamības dēļ.
Bet grenlandieši visā spēj saskatīt arī labo. Pēdējo gada laikā ledus kušana atbrīvojusi piekļuvi tādām vietām un rajoniem, kur agrāk tikt nebija iespējams.
Moelers stāsta, ka katru gadu arvien agrāk var uzsākt laivu ekskursijas - pakalpojumu šobrīd iespējams piedāvāt pat divus mēnešus ilgāk nekā iepriekš.
Arī zivis, piemēram, makreles, kuras parasti Grenlandes ūdeņos nebija atrodamas, tagad kļuvušas pieejamas.
""Ej un apskati ledājus pirms tie pazūd" - šos vārdus no tūristiem dzirdam atkal un atkal," atklāj Moelers, uzsverot, ka cilvēki ledājus grib redzēt, kamēr tie vēl ir apskatāmi.
Neskatoties uz jaunajiem izaicinājumiem, ko radījis mainīgais klimats, Grenlandes iedzīvotāji ir izturīgi un spēj pielāgoties, raksta "Reuters".
"Skaistākais ir tas, ka grenlandieši vienmēr labi spējuši pielāgoties, tāpēc viņi izdzīvos tik un tā - vienalga, kas notiks," norāda Moelers.
