Pēc 2 nedēļu sarunām panākta vienošanās par noteikumiem Parīzes klimata pakta īstenošanai

Pārstāvji no gandrīz 200 valstīm panāca kompromisu pēc divu nedēļu ilgām sarunām Polijas pilsētā Katovicē. Bija plānots, ka konference beigsies jau piektdien, taču daudzi jautājumi vēl nebija atrisināti, tādēļ delegāti turpināja darbu arī sestdien.

Konferences priekšsēdētājs un Polijas vides ministra vietnieks Mihals Kurtika sacīja, ka delegāti var būt lepni par paveikto, piebilstot, ka pieņemtie lēmumi ir "1000 mazi soļi uz priekšu".

Katovices vienošanās mērķis ir realizēt Parīzes klimata paktu, kas tika pieņemts 2015.gadā.

Parīzes vienošanās ilglaicīgais mērķis ir samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus tā, lai noturētu globālo sasilšanu krietni zemāk par diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, un vienlaikus pielikt pūliņus globālās temperatūras kāpuma ierobežošanai ar 1,5 grādiem, tādējādi pēc iespējas samazinot klimata pārmaiņu sekas.

Kurtika sacīja, ka Parīzes vienošanās darba programmas sastādīšana ir liela atbildība.

"Tas ir bijis garš ceļš. Mēs centāmies cik spējām, lai nevienu neatstātu aiz muguras," viņš piebilda.

Katovices konferencē pieņemts 156 lappušu biezs dokuments ar noteikumiem, kā valstīm novērot progresu siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu samazināšanā un ziņot par to, un kā uzlabot savus plānus šajā jomā.

Dokumentā aptverti daudzi jautājumi, bet pie galvenajiem punktiem pieskaitāma vienošanās par to, kā valstīm ir jāziņo par siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju un centieniem to samazināt, un garantijas finansiālam atbalstam nabadzīgajām valstīm, lai palīdzētu tām samazināt šo emisiju un pielāgoties klimta izmaiņām.

Sarunās neizdevās panākt vienošanos par to, kā izveidot darbotiesspējīgu globālu oglekļa tirgu, kā arī konferences noslēguma dokumentā trūkst ambīciju samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju.

Vairums valstu vēlējās, lai Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) atklājumi veido būtisku daļu no turpmākās rīcības plānošanas, taču ASV, Krievija un Saūda Arābija un Kuveita iebilda pret to.

IPCC oktobrī publiskotajā ziņojumā teikts, ka pie pašreizējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Zeme par 1,5 grādiem pēc Celsija varētu sasilt jau 2030.gadā, un prasītas "straujas, tālejošas un bezprecedenta pārmaiņas visos sabiedrības aspektos", lai globālo sasilšanu būtu iespējams ierobežot līdz 1,5 grādiem.

Valstis vienojās šo jautājumu apspriest ANO samitā septembrī Ņujorkā.

Jaunattīstības valstis arī bija cerējušas uz lielāku skaidrību no bagātajām valstīm par to, kā cīņa pret klimata izmaiņām nākotnē tiks finansēta, bet Katovices dokuments to nesniedz.