Skolēni Šauļos šokā par politiķa meliem, ka piespiesti piedalīties streikojošo skolotāju atbalsta mītiņā

Tādas ziņas portālam šonedēļ sniedza Šauļu politiķis no valdošās Lietuvas Sociāldemokrātu darba partijas (LSDDP) Andrjus Šedžus. Šokēti par šādu apgalvojumu, skolēni sākumā vainoja medijus, bet beidzot nolēma mierīgi izklāstīt izdevumam, kā viss noticis patiesībā.

Kā stāstījis mītiņa ieceres autors, Šauļu ģimnāzijas audzēknis Visvalds Vaičulis, doma par solidaritātes akciju radusies spontāni vēl pirms pagājušajā svētdienā Viļņā notikušās plašās skolotāju atbalsta akcijas "Pēdējais zvans", kurā piedalījās aptuveni 6000 cilvēki.

"Redzēju, ka Šauļos skolotāji ar mums strādā, lai gan arī viņi būtu varējuši streikot. Nodomāju - vai mēs arī nevarētu kaut ko darīt savu skolotāju labā, ja viņi mūsu labā nopūlas desmit vai divpadsmit gadus? Izteicu šo domu ģimnāzijas pašpārvaldei," viņš atcerējies.

Ģimnāzijas pašpārvalde šai idejā dalījusies ar citu Šauļu skolu pašpārvaldēm. Lielākā daļa skolu atsaukušās un atbalstījušas ieceri rīkot mītiņu visu Lietuvas skolotāju atbalstam neatkarīgi no tā, vai viņi streikā piedalās.

Pēc Vaičuļa teiktā, viņš pats darbojas vairākās organizācijās, bet zina, ka mītiņa rīkotāju vidū nav bijis nedz skolotāju, nedz politiķu - visu darījuši paši skolēni, pat sarūpējuši vecāku atļaujas runāt publiski gadījumā, ja viņi, būdami nepilngadīgi, nokļūtu kadrā.

Lēsts, ka uz akciju sanākuši līdz pat 700 skolēniem - vismaz par pāris simtiem vairāk nekā cerēts.

"Mēs vienkārši redzam, ka valdība uz skolotājiem neskatās kā uz cilvēkiem un nepievērš viņiem pienācīgu uzmanību. Bija žēl, ka Šauļu skolotāji klusē. Var jau būt, ka direktori viņus attur," spriedis ģimnāzists.

Pēc viņa teiktā, pedagogi šai akcijā vispār nav bijuši klāt, izņemot kādu vecāka gadagājuma skolotāju, kura par to uzzinājusi sociālajā tīklā "Facebook" un nolēmusi piedalīties un runāt mītiņā.

Lai gan skolēniem izteiktas apsūdzības, ka viņi kavējuši mācības, turklāt pēc skolotāju pamudinājuma, Vaičulis uzsvēris, ka jau pirms mītiņa bijis norunāts, ka visi piedalīsies stundās, cik ilgi vien varēs, lai laikus paspētu uz mītiņu.

"Mēs sūtījām vēstījumu, ka būtu jāpārskata budžets un lielāka vērība jāpievērš skolotāju algām. Ne viss izdevās tik gludi, kā plānojām - visu taču darīja skolēni paši, bet galvenais, ka darīja no sirds," viņš piebildis, solot vēl pārskatīt plašo saraksti sociālajos tīklos mītiņa gatavošanas laikā.

"Briesmīgi, ka skaista pilsoniska akcija pārvērsta par vēl vienu šovu," portālam sacījusi ģimnāziste Ērika Līmarīte. "Mūsu ģimnāzijā visu organizēju es, vienīgi informēju direktoru. Viņš ideju atbalstīja un teica, ka nejaucas mūsu iniciatīvā. Direktors nekādā veidā nemēģināja iespaidot mūsu noskaņojumu un lēmumus. Visas stundas notika, un tie, kas bija reģistrējušies mītiņam, tikai pēc ceturtās stundas devās uz pašvaldību," viņa stāstījusi.

"Atliek secināt, ka kādam gribas izmantot mūsu mītiņu, lai atgrieztos politikā," viņa spriedusi.

Kā ziņots, Lietuvā jau piekto nedēļu turpinās Izglītības darbinieku arodbiedrības rīkotais skolotāju streiks. Streikotāji pieprasa mainīt kopš septembra ieviesto pedagoga slodzes apmaksas struktūru, palielināt algu koeficientus un samazināt skolēnu skaitu klasē.

Pagājušajā nedēļā no amata tika atbrīvota izglītības un zinātnes ministri Petrauskiene līdz ar vēl diviem ministriem, un šie pienākumi uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai uzticēti satiksmes ministram Rokam Masjulim.

Ceturtdien Lietuvas Seims īpašas steidzamības kārtā apstiprināja prezidentes Daļas Grībauskaites iesniegto likuma grozījumu projektu, kura mērķis ir atvieglot jaunās skolotāju darba samaksas sistēmas ieviešanu, bet Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītājs Andrjus Navicks norādījis, ka šie grozījumi nav pietiekami, lai streiks tiktu pārtraukts.