Kosovas un Serbijas attiecībās veidojas arvien lielāka plaisa un pieaug saspīlējums
Jau tā saspīlētās Belgradas un Prištinas attiecības ceturtdien kļuva vēl vairāk nokaitētas, Kosovai apliekot importu no Serbijas ar 100% muitas nodokli.
Ignorējot Eiropas Savienības (ES) aicinājumus atcelt savu lēmumu, Kosovas premjerministrs Ramušs Haradinajs paziņojis, ka muitas nodevas paliks spēkā, kamēr Serbija neatzīs savas bijušās provinces neatkarību.
Lēmumu par muitas nodevu paaugstināšanu Serbijas importam Priština pieņēma trešdien, apsūdzot Belgradu, ka tā bloķējusi Kosovas uzņemšanu Interpolā. Paaugstinātie muitas tarifi piemēroti arī Bosnijas un Hercegovinas ražojumiem.
Tikmēr Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs paziņojis, ka Belgradai esot informācija par Kosovas drošības spēku koncentrāciju valsts ziemeļos, kur pamatā mīt serbu minoritāte.
Vučičs pauda bažas, ka Priština varētu censties bloķēt preču piegādi Kosovas serbu anklāviem.
Kosovas ziemeļos dislocēto policijas spēku komandieris Besims Hoti noraidījis šīs Belgradas aizdomas.
"Nav nekādas policijas spēku pastiprināšanas ziemeļos. Nav arī pastiprināti policijas un muitas spēki robežpārejas punktos ar Serbiju," aģentūrai AFP apgalvoja Hoti.
Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, tostarp 23 no 28 ES dalībvalstīm, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija.
Tomēr Serbija starp citām reģiona valstīm ir lielākais Kosovas tirdzniecības partneris, un tās eksporta apjoms uz bijušo provinci ik gadu sasniedz 400 miljonus eiro.
Tikmēr Kosovas ziemeļos sākusi izplatīties panika saistībā ar gaidāmo cenu kāpumu, un Mitrovicas iedzīvotāji sākuši apgādāties ar pirmās nepieciešamības preču krājumiem.
