Eiropas Savienība bažījas, ka britu piemēram var sekot citas dalībvalstis

"Šīs sarunas ir Lielbritānijai specifisks pasākums, un tam tādam ir jāpaliek," pirms ceturtdien un piektdien paredzētā ES samita sacīja kāda amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

"Ja mēs uz citām valstīm paplašinām iespējas, kuras mēs tagad radām Lielbritānijai, tad tā ir pilnīgi cita diskusija," piebilda amatpersona.

Cita diplomātisko aprindu amatpersona uzsvēra, ka būs ārkārtīgi grūti atrast pareizo formulējumu, kas apmierinās visas sarunās iesaistītās puses.

Vēl kāda amatpersona norādīja, ka valstis, kurām ir liels skaits Lielbritānijā strādājošo pilsoņu, ir gatavas "pieņemt šos izņēmumus, bet tikai tad, ja tie neizplatīsies tālāk, ja bērnu pabalstu indeksācija neradīs precedentu", skaidroja amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

Šādas bažas pastāv arī Eiropas Parlamentā (EP), kam būs jābalso par jebkādu ar Lielbritāniju panākto vienošanos.

"Šobrīd mēs runājam par vienošanos tikai ar Lielbritāniju, un mums tas ir ļoti svarīgs nosacījums gaidāmajām diskusijām," sacīja Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Manfrēds Vēbers.

Lielbritānijas reformu prasības ietver garantijas ES valstīm, kuras nav eirozonā, lielāku konkurenci, Lielbritānijas tiesības nebūt par daļu no "aizvien ciešākas savienības" un sociālā atbalsta samazināšanu imigrantiem no ES dalībvalstīm.

Īpaši pretrunīgi ES ir uztverta britu vēlme līdz četriem gadiem ierobežot sociālo atbalstu imigrantiem no ES dalībvalstīm.

Kamerons ir solījis līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par valsts dalību ES, bet referendums, domājams, notiks jau šovasar.

Premjers ir solījis atbalstīt valsts palikšanu ES, ja Lielbritānijai izdosies vienoties ar bloku par vēlamajām reformām.

ES līderi 18. un 19.februārī pulcēsies uz samitu Briselē, kur cer panākt vienošanos reformu jautājumā.