Baltkrievija martā plāno "fiziski iedarbināt" Astravjecas AES pirmo energobloku
Baltkrievija plāno nākamā gada martā "fiziski iedarbināt" netālu no Lietuvas robežas topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) pirmo energobloku, trešdien paziņojis šīs valsts enerģētikas ministra vietnieks Mihails Mihadjuks.
"Tiek darīts viss nepieciešamais, lai kodoldegviela tiktu atvesta jau nākamgad. 2019.gada martā mums jāveic kodoliekārtas fiziska palaišana - tas nozīmē, ka kodolreaktorā tiks ielādēta degviela un sākti izmēģinājumi," žurnālistiem Astravjecā sacījis ministrs. "Nākamā gada vidū mums jāpieslēdzas pie valsts kopējās energosistēmas, bet tuvāk gada nogalei plānots sasniegt pilnu jaudu."
Pagājušajā mēnesī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apsūdzēja Maskavu, ka tā izjaukusi paredzētos Astravjecas AES projekta termiņus, un pieprasīja šā iemesla dēļ samazināt projekta īstenošanai piešķirtā aizdevuma procentus.
Sākotnēji Astravjecas AES pirmo reaktoru bija plānots iedarbināt jau šā gada novembrī, bet šo termiņu nācās krietni vien pagarināt pēc 2016.gadā notikušā incidenta, kad montāžas darbu laikā no vairāku metru augstuma nokrita pirmā reaktora korpuss. Tūdaļ pēc notikušā tika apgalvots, ka korpuss nav bojāts, tomēr vēlāk pēc Baltkrievijas prasības tas tika nomainīts pret citu, bet, vedot jauno korpusu no Krievijas, kādā Baltkrievijas dzelzceļa stacijā tā metāla aizsargapvalks saskārās ar kontakttīkla balstu. Apgalvots, ka šai incidentā reaktora korpuss nav bojāts.
Tagad pirmā reaktora pieslēgšana energosistēmai pārcelta uz nākamā gada vidu, lai gan saskaņā ar neoficiāliem datiem tas varētu notikt tikai novembrī. Oficiāli savukārt tiek ziņots, ka otrais reaktors sāks darboties gadu pēc pirmā iedarbināšanas.
Savas AES būvei Baltkrievija izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
2012.gadā tika parakstīts starpvaldību līgums par Krievijas valdības aizdevumu 10 miljardu ASV dolāru apmērā 90% projekta izdevumu segšanai.
