Britu izlūkdienesti brīdina, ka Putina nākamais mērķis ir Lībija
Krievija nostiprina militāro klātbūtni Lībijā un piegādā bruņojumu maršala Halīfas Haftara Lībijas Nacionālajai armijai, kas kontrolē valsts austrumdaļu, trešdien ziņo laikraksts "The Times" un citi britu mediji. Maskava uzskata, kas Haftars ir reāls pretendents uz gāztā Lībijas diktatora Muammara Kadafi vietu.
Haftars pēdējo gadu laikā vairākkārt apmeklējis Maskavu, lai tiktos ar Krievijas Ārlietu un Aizsardzības ministriju vadītājiem, kā arī Drošības padomes sekretāru. Krievija piekritusi apbruņot viņa vienības, kā arī piegādāt bruņojumu divu miljardu dolāru vērtībā apmaiņā pret divām armijas bāzēm.
Britu izlūkdienesta pārstāvji jau informējuši premjerministri Terēzu Meju, ka Krievija jau ir nosūtījusi savus militāros resursus uz Lībiju, ne tik vien tāpēc, lai destabilizētu šo reģionu un pārvērstu karā nomocīto Lībiju par jaunu Sīriju, bet arī lai destabilizētu Eiropas valstis, sagrābjot galvenos maršrutus, pa kuriem Eiropas Savienībā nelikumīgi ieceļo Āfrikas valstu imigranti. Tas Eiropā varētu izprovocēt vēl vienu migrācijas krīzi.
Atbilstoši britu izlūkdienesta vērtējumam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pēc Sīrijas Lībija ir nākamais mērķis, jo tur nav nekādas stabilitātes, tur ir izveidojusies divvaldība, tur ir ievērojami naftas resursi, trešdien raksta "The Times".
Lībijā vairojusies Krievijas ietekme un tur darbojas Krievijas militārā izlūkdienesta GRU aģenti, vēsta laikraksts "The Independent". Starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas centra "Bellingcat" pārstāvis Kristo Grozevs britu likumdevējus šomēnes informējis, ka "Bellingcat" patlaban pēta jautājumu par GRU aģentu atrašanos Lībijā, kur "Krievija sniedz atbalstu vienai no pusēm, kas piedalās pilsoņkarā".
Par to, ka Krievija sniedz atbalstu Haftaram un jau nosūtījusi viņam palīgos GRU specvienības, kā arī zenītraķešu kompleksus "S-300", vēsta britu laikraksts "The Sun", atsaucoties uz avotu valdībā.
Krievijas valdība esot vienojusies par divu militāro bāzu būvniecību Lībijas austrumu piekrastē - Bengāzi un Tubrukā, "The Sun" sacījuši avoti.
Šīs bāzes piesedz Krievijas privātās militārās kompānijas "Vagner" kaujinieki.
Kopš 2011.gada, kad NATO atbalstītas sacelšanās gaitā tika gāzts un nogalināts ilggadīgais diktators Muammars Kadafi, Lībijā valda haoss. Uz kontroli pār šo valsti pretendē konkurējošas valdības un daudzi kaujinieku grupējumi.
Lībijas 2011.gada sacelšanās pret Kadafi režīmu sākās Bengāzī.
Haftars pērn jūlijā paziņoja par Bengāzī "pilnīgu atbrīvošanu" trīs gadus pēc tam, kad viņa spēki uzsāka militāru operāciju, lai atkarotu pilsētu džihādistiem.
Haftars atbalsta parlamentu, kas bāzēts Lībijas austrumos, savukārt ar to konkurējoša un ANO atbalstīta nacionālās vienotības valdība darbojas galvaspilsētā Tripolē.
